Maza iebrista taciņa mežā un bedre, kas pilna ar ūdeni, – tā vēl nesen izskatījās Čevera bunkurs. No idejas līdz atjaunošanas darbiem pagāja pieci gadi, līdz atbalstu izdevās gūt no Zemkopības ministrijas un ''Latvijas Valsts mežiem''. Pēterim Čeveram bija spilgta militārā karjera, un viņa grupa bija lielākā un pēdējā, kas karoja pret čekas karaspēku.
"Tā bija Pētera Čevera misija – nepiekrist padomju varai, nesamierināties ar to un darīt visu iespējamo, lai bremzētu šīs varas nostiprināšanos. Tas vīriem izdevās vairāk nekā piecus gadus," norādīja ''Latvijas Valsts mežu'' (LVM) Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs Valdis Kalns.
Taču Čevera grupu, kurā bija 20 partizāni, nodeva vietējais mežsargs.
Bunkurs tika aplenkts, un seši partizāni krita. Dzīvi palikušie pēc vairākiem mēnešiem tika saindēti ar narkotiskām vielām un sagūstīti.
Atjaunotais bunkurs būs ne tikai kā piemineklis varoņu godam, bet arī vieta, kur tieši jaunajai paaudzei ļaut saprast, ko nozīmēja būt partizānam.
"Viņi dzīvoja šādos apstākļos, ko mēs pašreiz nevaram saprast, ka var bez pārtikas, kas bija jāsagādā dažādos ceļos. Un nemaz nerunājot par higiēnas nodrošinājumu. Tā ir vispār fantastika – ziemas apstākļos bez apkures un tikai ar mazu krāsniņu," pauda Nacionālo partizānu organizācijas biedrs Ivars Zorgenfreijs.
31 kvadrātmetra nelielā bunkura sienas šobrīd top no apaļkoka pusbaļķiem, lai radītu sajūtu, kāds šis bunkurs bija kādreiz. Tiks izvietotas arī nāras jeb guļvietas. Bunkurs vizuāli izskatīsies gluži kā agrāk, taču tā būvēšanā tiek izmantotas mūsdienu tehnoloģijas.
"Ja kāds vecs cilvēks – tie paši nacionālo partizānu tuvinieki vai draugi, vai tie, kas vēl ir dzīvi, atceras un grib atnākt un grib iekļūt bunkurā – lai viņi to var izdarīt. Lai nav tā, ka viņi noslīd pa smiltīm un ieripo, un ik pēc viena apmeklējuma ir jātīra eja, lai tā neaizbruktu. Loģiski, ka tajā laikā bunkura apkārtne bija citādāka," sacīja Saeimas deputāte Ilze Indriksone.
"Arī tolaik būve bija virs zemes. Bija ar koka dēļu jumtu, kas pārklāts ar papi, lai nelītu ūdens iekšā. Savukārt šeit mēs, protams, maskēsim šo betona karkasu vairāk ar zemsedzi, sūnām,"
skaidroja LVM Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs Valdis Kalns.
"Ja mēs tagad uzbūvējam, tas būs uz 100 gadiem. Ja mēs uzbūvētu no koka, kāds tas bija toreiz, tad tas būtu uz 10 gadiem. Un pēc tam viņu neviens vairs neatjaunos, jo es redzu, kādas pūles nācās mums pielikt, lai viņu izveidotu," uzsvēra Ivars Zorgenfreijs.
Bunkurs būs pabeigts pēc aptuveni diviem mēnešiem, taču tad esot priekšā lielākais darbs – piepildīt patriotiskās audzināšanas vietu ar saturu. Idejas autori cer, ka izdosies atgūt to sajūtu, kas šeit bija pagājušā gadsimta vidū, kad cīnījās nacionālie partizāni.
"Es arī esmu apņēmusies, kad bunkurs būs gatavs, arī vienu nakti bunkurā vai pie bunkura pavadīt, lai patiesi sajustu kaut nedaudz, kā bija toreiz. Jauniešiem arī, es domāju, katra vēstures liecība, kas nāk ar sajūtām, paliek daudz vairāk atmiņās. Un, manuprāt, tas būtu svarīgi, lai pēc iespējas vairāk šādu objektu būtu," sacīja Ilze Indriksone.
Ziemeļkurzemē šis būs vienīgais atjaunotais partizānu bunkurs.
