Svētceļnieki ceļā uz Aglonu jūtas kā viena ģimene

Kā ik gadu svētceļnieki dodas uz Aglonas baziliku, lai nākamajā nedēļa piedalītos Tautas Krusta ceļā un svinētu Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus. Ceļā devusies arī svētceļnieku grupa no Šķilbēniem un Baltinavas.

Svētceļnieki ceļā uz Aglonu jūtas kā viena ģimeneLāsma Zute
    Svētceļniekiem katrs rīts sākas ar Svēto misi pulksten astoņos, vien pēc tās ir brokastis. Grupas viens no pieturas punktiem Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasts. Svētceļnieku grupa no Šķilbēniem un Baltinavas savu ceļu uz Aglonas baziliku sāka otrdien, vidēji dienā mērojot ap 22 kilometriem dienā. Grupā ir vairāk nekā divdesmit ticīgo, lielākoties jaunieši, ar kuriem kopā ceļā iet priesteris Felikss Šņeveļs. Svētceļojums - tā ir iespēja pabūt ar sevi, lūgties un iepazīt Latvijas dabu, un katru gadu svētceļnieki mēģina izvēlēties citu maršrutu, lai sasniegtu galamērķi.

    “Mēs cenšamies, lai neatkārtotos skati, meklējam visādas kartes, bet vienalga ar visām kartēm mēs nomaldāmies. Bija gadījums, kad bija 31 kilometrs jāiet, un mēs nomaldījāmies par pieciem kilometriem, tas ir daudz,” stāsta priesteris Felikss Šņeveļs.

    Svētceļnieki ir smaidīgi un pozitīvi noskaņoti, nesūdzas pat par to, ja teju visu dienu ir lijis lietus. Annai šis ir jau desmitais svētceļojums uz Aglonu, savukārt Sabīnei astotais.

    “Manuprāt, tas ir kā gada sākums, jo mēs gājām, kamēr skolā mācījāmies, tad augusts bija sākums pirms skolas. Sākumā pirmajos gados, kad esi mazāks, tad vēl nesaproti nozīmi, bet ar katru gadu ir kaut kāds nodoms, un Dievs ļoti darbojas mūsos. Īpaši pēc svētceļojuma var redzēt, kā Dievs uzklausa visus lūgumus, kas ir izteikti svētceļojumā,” stāsta Anna un Sabīne.

    Jaunietes ir studentes, svētceļojumā dodas ar nodomu, lai izdotos labi nokārtot un uzrakstīt gala pārbaudes darbus.

    Savukārt grupas jaunākajai dalībniecei Annai ir 12 gadi. Anna dodas uz Aglonas baziliku ar kājām jau trešo gadu:

    “Tas ir interesanti, un tā jau ir maza atkarība. Mēs esam liela kompānija, ejam, lūdzam Dievu un nonākam Aglonā.''

    Svētceļnieki jūtas kā liela ģimene, kurā viens otru atbalsta, uzmundrina, kopīgs mērķis vieno.

    “Sadraudzība, mīlestība savā starpā, sākumā to nevar tā just, katrs atnāk savādāks, bet ejot katru dienu viņi mainās, paliek savstarpēji draudzīgāki un mīlīgāki.

    Tas laikam ir tas, ka Dieva mīlestība iedarbojas, sadraudzē. Mums ir paši labākie svētceļnieki, paši muzikālākie, paši dziedošākie, paši labākie mums ir,” stāsta Rudīte.

    Jau pirmdienas vakarā svētceļnieku grupa sasniegs Aglonas baziliku, ceļā pavadījusi septiņas dienas ar dziesmām un lūgšanām.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti