Aktuāli

Par Latvijas Pensionāru federācijas domes sēdi

Aktuāli

Pulkvežleitnants Aivis Mirbahs par tikšanos ar vidusskolu vadībām

„Stiklu” bērnunamam pagaidu direktors, pret direktora vietnieci administratīvā lieta

«Stiklu» bērnunamā pagaidu direktors; pret vietnieci – administratīvā lieta

Bērnu tiesību sargi secina – “Stiklu” bērnunamā pieļauti bērnu tiesību aizskārumi, un patlaban tiek domāts, kur katram bērnam būtu vislabākā aprūpe. Turklāt pret direktora vietnieci, kuras rīcībā psihoterapeite saskatīja emocionālās vardarbības pazīmes, ierosināta administratīvā lietvedība.

ĪSUMĀ:

  • Direktors slimo; bērnunamam ieceļ pagaidu vadītāju. 
  • Pret direktora vietnieci – administratīvā lieta. Par ko tieši – neatklāj.
  • Audžumammai, kas iestādēm ziņoja par “Stikliem”, atbildēja vien policija – pārbaude turpinās.
  • Bijusī audzēkne stāsta par līdzīgu emocionālo vardarbību “Stiklos”.
  • Veselības inspekcija secina – bērni “Stiklos” saņem plānoto.
  • Tiesībsarga birojs: "Stiklos" novārtā - bērnu attīstība 

Pārbaudes laikā lūgts direktora vietnieci no amata atstādināt. Tas nav izdarīts, ņemot vērā ilggadējā bērnunama direktora Gunta Lučina saslimšanu. Ņemot vērā bērnu tiesību sargu uzdoto pārkāpumus operatīvi novērst, pašvaldība 24.maijā „Stiklos” iecēlusi pagaidu vadību jeb direktora pienākumu izpildītāju.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) secinājusi, ka bērnunamā „Stikli” pieļauti bērnu tiesību pārkāpumi, taču to būtību pagaidām neprecizē.

Pirms vairāk nekā mēneša atbildīgās amatpersonas saņēma audžumammas Elīnas Bataragas iesniegumu par iespējamu emocionālo vardarbību un nolaidību pret bērnu veselību Ventspils novada bērnunamā „Stikli”. Nedēļu pēc iesniegumu nonākšanas uz atbildīgo amatpersonu galdiem notika divu dienu gara pārbaude, un pēc tās secināts, ka problēmas ir, bet lēmumu par iestādes nākotni inspekcija sola pieņemt vien šonedēļ, tāpēc skopa savos komentāros pagaidām bija inspekcijas priekšniece Marianna Dreja.

“Mūs mazāk interesē pati iestāde un darbinieki, tikai tādā apmērā, ka viņiem ir norādīts uz nepilnībām, un šīs visas nepilnības operatīvi ir jānovērš. Jādara viss, lai bērnu tiesību aizskārumi neatkārtotos. Mūsu [uzmanības] centrā šobrīd ir saprast par katru bērnu, kas viņam ir nepieciešams,” uzsvēra Dreja.

Vēl pirms mēneša „Stiklos” uzturējās tikai viens bērns no Ventspils novada. Lielākā daļa - no Rīgas. Iepriekš Rīgas bāriņtiesa paudusi viedokli, ka bērniem jāpabeidz iesāktais mācību gads “Stiklu” internātskolā, bet pēc tam varētu domāt par labāku risinājumu. Pagaidu variantus piedāvājusi arī Labklājības ministrija, taču konkrētu lēmumu vēl nav.

Iecelts pagaidu direktors, jo jārīkojas ātri

Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aigars Mucenieks (Zaļo un Zemnieku savienība) stāsta, ka inspekcijas pārbaudes aktu saņēmis aptuveni pirms nedēļas. Pagājušajā ceturtdienā bērnunamam izvēlēts pagaidu direktors – Andris Šmits, blakus esošās internātskolas pedagogs. Tas darīts sakarā ar steidzamu uzdevumu izpildi un bērnunama direktora Gunta Lučina darba nespēju.

“Ej nu sazini, cik ilga viņam tā slimošana ir. Man nav informācijas par viņa slimības vēsturi. Es nemāku šobrīd pateikt par viņa kaitēm. Mums bija jārīkojas, tāpēc mēs arī iecēlām šajā brīdī, lai būtu cilvēks, kas var kaut ko darīt. Apmēram saprot, kas tur notiek, kā notiek, ko dara, un to lietu zina,” sacīja Mucenieks.  

Bērnunama direktoru Lučinu vairākas reizes neizdevās sazvanīt.

Atbildīgie dienesti tāpat vērtē gan nolaidību pret bērnu veselību, gan emocionālo vardarbību no direktora vietnieces puses. Audžumamma Elīna Bataraga kopā ar Latvijas Televīzijas raidījumu „Aizliegtais paņēmiens” fiksēja epizodes, kurās bērnunama direktora vietniece bērnus nemitīgi apsauc, savstarpēji salīdzina un publiski kaunina.

“Ja runājam par direktora vietnieci, tad pret viņu ir uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība, un, pamatojoties uz to, arī būtu bērnunama direktoram jāatstādina uz pārbaudes laiku no amata pienākumu pildīšanas šī bērnunama direktora vietnieci,” norādīja Mucenieks.

Vai lietvedība uzsākta par vardarbību, inspekcijas priekšniece Dreja neatklāja.

“Es šobrīd attiecībā uz administratīvo lietu nevarēšu komentēt, jo notiek izvērtēšana,” sacīja Dreja.

Iesniedzējai oficiāli atbild tikai policija

Tikmēr Valsts policija audžumammai pieprasījusi iesniegt audioierakstu, kurā neoficiāli ierakstīta saruna ar direktora vietnieci un bērniem, pusdienošana.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja nodaļas priekšnieks Liepājā Kārlis Mazurs-Mago teica, ka notiekot sadarbība starp vairākām iestādēm un ir uzsākta pārbaude.

“Uz šī iesnieguma pamata mēs esam uzsākuši resorisko pārbaudi. Izmeklētājs ir sazinājies ar iesniedzēju. Kā iesniedzēja min, viņai ir audioieraksti, tātad mēs esam pieprasījuši šos audioierakstus resoriskās pārbaudes ietvaros. Savāksim faktus, apstākļus noskaidrosim,” pauda policijas pārstāvis.

Audžumamma Elīna Bataraga mēnesi pēc iesniegumu nogādāšanas atbildīgajām amatpersonām sacīja,  ka oficiālu atbildi saņēmusi vien no Valsts policijas. Par visu citu uzzinot tikai no žurnālistiem.

“Neviens man nav oficiāli sniedzis informāciju par to, kas notiek tālāk šīs lietas izskatīšanā. Tā rīcība ir diezgan pasīva. Es neredzu to, ko inspekcija sākotnēji solīja, ka būs strauja, ātra, kaut kāda konkrēta rīcība. Man liekas, ka tajā brīdī, kad kāds informē, ka vardarbīga persona strādā ar bērniem, tai jābūt ir ātrai rīcībai,” sacīja Bataraga.

Par pārkāpumiem sāk runāt arī bijušie aduzēkņi

Lai pastāstītu par līdzīgiem pārkāpumiem, žurnālistus uzmeklēja arī bijušie „Stiklu” iemītnieki. Kādā meitene, kas aizvien ir nepilngadīga, no „sistēmas” izbēgusi, 16 gados apprecoties. Augusi divās dažādās audžuģimenēs, trīs dažādos bērnunamos, tai skaitā „Stiklos” dzīvojusi, kad viņai bija desmit līdz trīspadsmit gadi.

Jauniete ir kalsna auguma, tumšiem, gariem matiem un brūnām acīm. Šobrīd viņai ir 17 gadi. Savas izcelsmes dēļ daudz esot cietusi. Tāpat skolā, pēc meitenes vārdiem, esot „sasmērēti” viņas dokumenti, pierakstot diagnozes.

“Man mamma ir čigāniete, un, kad es biju mazāka, es tad biju daudz tumšāka. Tās skolotājas mani tur apcēla, ka es esmu čigāniete. Tajos „Stiklos”, mūs tur arī ļoti daudz šķiroja, nu labi, es vēl varbūt paciestu, bet, kad es redzēju, kā tās audzinātājas pret tiem slimajiem bērniem… Viņus aiz kapucēm tur raustīja un tā. Kas man visspilgtāk ir palicis prātā, ka tā audzinātāja, es neatceros, kā viņa izskatījās, bet kliedza vienai meitenei – “Tu slima esi! Aizej, rokas nomazgā!” Kaut ko tādu… “ atcerējās bijusī audzēkne.  

Bijusī bērnunama audzēkne tāpat liecina, ka toreiz esot trūcis veselības aprūpes. Tāpat neesot bijis, kam sūdzēties. Bērnu tiesību inspektoru vizītes jauniete neatminas. Bāriņtiesas apciemojumus arī.

“Kad viņa mani ielika tajā bērnunamā, viņa teica, ka viņa atbraukšot pēc pusgada apskatīties, kā man iet. Pagāja trīs gadi, un es vispār viņu nebiju redzējusi. Es viņu, ziniet, kad redzēju? Tad, kad es aizgāju uz bērnunamu Talsos,” stāstīja audzēkne.

Veselības inspekcija: bērni saņem nepieciešamo

Audžumamma Elīna Bataraga vairākus mēnešus kopā ar audžumeitu apmeklējusi ārstus-speciālistus un pārliecinājusies, ka meitenes zobu stāvoklis bijis kritisks. Bērnunams arī staigāšanai nepieciešamās ortozes iegādājies novēloti.

Veselības inspekcijas Kurzemes kontroles nodaļas vadītāja Dace Roze atklāja, ka pagājušajā nedēļā inspektori veikuši pārbaudi „Stiklos”, tai skaitā iepazinušies ar medicīnas kartēm. Bērnus reizi nedēļā varot apskatīt ģimenes ārsts, bet namā uz vietas dežūrē ārsta palīgs.

“Kopumā bērni saņem to, kas viņiem ir plānots, ar kaut kādu varbūt nelielu laika nobīdi. Kā mēs zinām, pieraksts pie ārstiem, speciālistiem, lai arī kā mēs gribētu, lai tas notiek nākamajā dienā, tas viss notiek rindas kārtībā,” norādīja Roze.

Par to, vai saskatāmi kādi pārkāpumi attiecībā pret Elīnas Bataragas audžumeitas veselību, vēl nevarot komentēt.

“Tā meitenīte vairs nav bērnunamā, bet, tā kā tas iesniegums bija no viņas saņemts, tad tā medicīniskā dokumentācija ir izņemta un atvesta uz inspekciju veselības aprūpes kvalitātes izvērtēšanai, tā kā tas viss ir procesā,” informēja Roze.

Tiesībsarga birojs: "Stiklos" novārtā  bērnu attīstība 

Pārbaudēs iesaistījies arī tiesībsargs. "Stiklu" gadījums apliecina, pat gadu pēc „sistēmas bērnu” rubrikas bērnunamos ir aizdomas par tādiem pārkāpumiem, par kuriem aizvadītā gada laikā pret vairākām amatpersonām ierosināti kriminālprocesi.

Tiesībsarga biroja pārstāve Laila Grāvere Latvijas Radio stāstīja, ka biroja pārbaudē secināts, ka aprūpe "Stiklos" nav vērsta uz bērnu attīstību. Proti, iestādē rūpējas par to, lai bērni būtu pieskatīti un paēduši, bet netiek veicināta bērnu attīstība.

"Vairāk ir tā – lai bērni ir paēduši un pieskatīti, nevis lai viņu attīstība uzlabotos. Drīzāk pat otrādi – tā tiek bremzēta.

Jo novērojām arī, ka bērni ar vidēju vai vieglu atpalicību tiek izglītoti pēc izglītības programmas bērniem ar smagiem attīstības traucējumiem.  Tā kā tā galvenā problēma ir, ka bērnu attīstība netiek veicināta," teica Grāvere.

Pēc viņas teiktā, tas, vai izturēšanās pret bērniem iestādē ir uzskatāma par emocionālo vardarbību, ir vērtējama – to dara VBTAI uzsāktajā administratīvajā lietvedībā. “Bet tas, ka netiek par bērniem gādāts kā par bērniem gādā apzinīgi vecāki – nu tas ir fakts,” teica Tiesībsarga biroja pārstāve.

Viņasprāt, risinājums varētu būt vainīgo personu saukšana pie atbildības un bērnu izmitināšana audžuģimenēs vai aizbildņu atrašana. Tas, pēc Grāveres teiktā, ir izdarāms, jo iestādē ir vien 14 bērni. 

KONTEKSTS:

VBTAI ir solījusi iespējami ātri reaģēt uz rubrikā "Sistēmas bērni" stāstīto par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem Ventspils novada bērnunamā "Stikli".  "Stiklos" ilgstoši lielākais klientu loks nācis no Rīgas pašvaldības. Pēc tiesībsarga ziņojuma par to, ka lielā attāluma dēļ vecāki nevar apciemot bērnus, Rīga pārstāja šajā institūcijā ievietot savus bērnus. Taču tie, kuri tur ievietoti iepriekš, ir palikuši. Nepilngadīgie rīdzinieki bērnunamā joprojām ir vairākumā.

Situācijai bērnunamos uzmanību pērn pievērsa neatkarīgie eksperti, kas ziņoja par notiekošo Jelgavas bērnunamā -  bērnu raušanu aiz matiem, barošanu ar varu un citiem fiziskās un emocionālās vardarbības gadījumiem. Tas lika pārbaudīt un runāt par notiekošo arī citos bērnunamos un lika valstij aktīvāk atbalstīt audžuģimenes, un darīt vairāk, lai bērni nepavadītu bērnību iestādēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt