Panorāma

Apņemas atbalstīt rūpniecību

Panorāma

Grib Neatkarības laukumu Rīgā

"Sistēmas bērni": bērnunams "Stikli" Ventspils novadā

Audžuģimene lūdz vērtēt iespējamo emocionālo vardarbību bērnunamā «Stikli»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI) trešdien, 25.aprīlī, ar iesniegumu vērsusies Bataragu ģimene, lūdzot vērtēt iespējamo emocionālo vardarbību pret bērniem bērnunamā "Stikli" Ventspils novadā. Iespējamos pārkāpumus iestādē ģimene fiksējusi arī ar Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" slēpto kameru.

Oficiālajā reģistrā ziņu nav

Elīna Bataraga ar vīru, audzinot meitu un audžudēlu, pērn nonāca pie atziņas, ka varētu dot mājas vēl vienam audžubērnam. Ģimene izteica vēlmi uzņemt ģimenē piecus līdz 10 gadus vecu meiteni. Elīnai paskaidrots, ka pēc šādiem bērniem stāvot rinda. Taču izrādījies, ka tā nav gluži precīza informācija.

"Neoficiālā veidā mēs ieguvām informāciju par divām meitenītēm, kuras ir pieejamas. Un gan adopcija, gan arī tad attiecīgi viņas ir pieejamas audžuģimenēm," stāsta audžumamma.

Izrādījās, ka bērnunamā "Stikli" Ventspils novadā dzīvoja meitene Elīnas norādītajā vecuma grupā, bet neparādījās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) sarakstā pie bērniem, ko piedāvā audžuģimenēm.

Atbildīgās iestādes to sauc par neizprotamu misēkli.

Taču, tā kā informācija pie Elīnas nonāca neoficiāli, viņa jau sākotnēji nelaida garām nevienu sarunas detaļu, to rūpīgi aprakstot.

"Stiklu" bērnunamā Elīna viesojās divas reizes, lai iepazītos ar astoņgadīgo audžumeitu. Bet jau trešajā reizē Elīna drīkstēja jauno audžumeitu vest mājās. Meitene šajā iestādē bija nodzīvojusi četrus gadus.

Šaubas par zobu higiēnu

Viens no aspektiem, kas Elīnai šķita uzkrītošs, bija zobu stāvoklis visiem viņas sastaptajiem bērniem šajā bērnunamā.

"To var vizuāli redzēt, kad bērns smaida un ka viņam ir gan ēdiens zobos, gan ļoti daudz aplikumu, un tas, ka tur bērniem dažiem netiek sekots līdzi viņu higiēnai, tas ir skaidrs," stāsta Elīna.

Pirmais iespaids par audžumeitas zobu stāvokli apstiprinājies arī vēlāk pie zobārsta. "Zobi ir diezgan sliktā stāvoklī. Vienam no tiem ir tikai sakne vairs palikusi. Ja mēs iedomājamies, ja cilvēks zina, kādas ir zobu sāpes... Man ir grūti saprast, kā var palaist garām šīs bērnu zobu sāpes."

"Stiklu" bērnunama direktors Guntis Lučins no iepriekš sarunātās intervijas ar LTV sākotnēji mēģina izvairīties. Vēlāk sarunā norāda, ka bērnu veselības stāvokli nekomentēs.

Elīna jau pirmajā tikšanās reizē novēroja nemitīgu bērnu strostēšanu, kā arī skaidru nostāju, kuri ir labie bērni, pret kuriem bērnunama personāls jūt simpātijas, kuri ir sliktie bērni.

Braucot pakaļ audžumeitai, Elīnas ceļabiedrene bija LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” žurnāliste. Slēptā kamera fiksēja līdzīgas epizodes tām, ko Elīna bija fiksējusi pirmajā tikšanās reizē – bērnu strostēšanu nepazīstamu cilvēku klātbūtnē un raustīšanu.

Šo ierakstīto informāciju LTV nodeva vērtēt Tiesībsarga biroja speciālistei Lailai Grāverei.

"Ja svešu cilvēku klātbūtnē šādi izturas pret bērniem, kas ir tiešām uz emocionālās vardarbības robežas, tad kā izturas pret bērniem tad, kad ir vienatnē darbinieki ar bērniem? Tā kā no tāda viedokļa, es domāju, ka būtu vērts šo materiālu nodot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai.

Jo pašcieņas aizskaršana – tā ir emocionālā vardarbība," teica Grāvere.

Aizdomas par emocionālu vardarbību

LTV visu tās rīcībā esošo informāciju iedeva izvērtēt divām arī psiholoģēm, psihoterapeitēm. Andrija Likova pirms gada atklāja fizisko un emocionālo vardarbību Jelgavas bērnunamā. Iepazīstoties ar materiāliem, viņa norāda, ka tajos viss liecina par neveselīgas spriedzes uzturēšanu savstarpējās attiecībās un fiksēto var saukt par emocionālu vardarbību pret bērniem. 

"Pie tādas vardarbīgas komunikācijas, kas ir bērna pazemināšana, pazemošana, apsaukšana, noniecināšana, nu, piemēram, arī šeit ļoti labi varēja dzirdēt. Tātad vairākās reizēs dzirdot šīs  atkārtojošās situācijas, tas diemžēl apliecina to, ka, visticamāk, šāda veida komunikācija ir ierasta. Un faktiski tādā stresā bērnam augot, viņš nevar veselīgi attīstīties. Jau viņiem rodas un vēl papildus var rasties dažādi traucējumi vai grūtības," vērtēja Likova.

Arī psihoterapeite Inese Putniece norāda, ka tad, ja šāda veida komunikācija ar bērniem vērojama ikdienā, tā var atstāt iespaidu visa mūža garumā.

Tādā veidā nereti bērnus audzina arī vecāki, paši emocionāli traumējot savas atvases.  Par epizodi, kurā bērniem piedraud, ka par neklausīšanu būs jāiet gulēt bez pusdienām, viņa saka – draudi norāda uz pieaugušā fiasko.

"Es patiešām domāju, ka neviens no šiem darbiniekiem tiešā veidā, es tā gribu ticēt, šāda veida draudus neīsteno dzīvē, jo tad ir pamats patiešām iejaukties bērnu tiesību aizstāvošām institūcijām," teica Putniece.

Bērnunama direktors norāda, ka savā iestādē nav novērojis neko neatbilstošu.

Konstatēto pārkāpumu apkopojumu Elīna Bataraga trešdien, 25.aprīlī, nodeva iesniegumā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti