Deniss Čalovskis tiesai bija lūdzis par antikonstitucionālu atzīt starptautisko līgumu par izdošanu starp Latviju ASV, kā arī likumu, ar kuru šis līgums ratificēts. Viņš lūdza atzīt minētās normas par neatbilstošām vairākiem Satversmes pantiem: ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības, ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā un Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētos gadījumus, ja ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības.
Satversmes tiesas tiesnešu kolēģija konstatēja, ka pieteikums balstīts uz tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem un ietver līdzīgu juridisko pamatojumu kā iepriekš iesniegtais pieteikums. Arī par iepriekšējo pieteikumu Satversmes tiesā nolēma atteikties ierosināt lietu.
Galvenās Čalovska bažas bija par cilvēktiesību pārkāpšanu izdošanas procesā ASV, taču ST norāda uz izdošanas līgumu, kas tiešā tekstā paredz cilvēktiesību nodrošināšanu, skaidroja tiesas pārstāve Līna Kovalevska. „Čalovska kungam bija bažas, ka izdošanas procesā varētu būt pārkāptas viņa cilvēktiesības, uz ko Satversmes tiesas kolēģija nu jau atkārtoti norādīja, ka šis līgums ar ASV „expresis verbis”, tātad, tiešā tekstā paredz, ka cilvēktiesības ir jāievēro, tātad tādā pašā apjomā, kā viņam būtu Latvijā nodrošinātas,” teica Kovalevska.
Viņa advokāte Ilona Bulgakova atzina, ka šis tiesas lēmums viņai neesot bijis liels pārsteigums. „Protams, absolūts pārsteigums tas nebija. Ņemot vērā šodienas ST lēmumu neuzsākt tiesvedību pēc Denisa Čalovska pieteikuma, nav izslēgta iespēja atkārtotai vēršanai Satversmes tiesā,” sacīja Bulgakova.
Jau vēstīts, ka valdība atkārtoti atlika lemšanu par Čalovska izdošanu tiesāšanai ASV.
Čalovski un citus hakerus ASV apsūdz par to, ka viņš ar datorvīrusu „Gozi” inficējis vairāk nekā vienu miljonu datoru pasaulē. Izmantojot radīto vīrusu, iegūta informācija, kas ļāvusi ielauzties banku kontos un nozagt naudu miljoniem latu vērtībā. Inficēto datoru vidū ir arī 190 ASV Nacionālās aviācijas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoru.
Apsūdzībā teikts, ka apsūdzētie ir atbildīgi par to, ka ar datorvīrusu, kas pazīstams ar nosaukumu „Gozi”, inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp apmēram 40 tūkstoši datoru ASV. To vidū inficēti arī apmēram 190 ASV Nacionālās aviācijas un kosmosa pārvaldes NASA datoru. Izmantojot šo vīrusu, iegūta informācija, tostarp paroles, kas ļāva ielauzties banku kontos un nozagt naudu miljoniem latu vērtībā.
Vīrusa izplatīšana sākusies 2007.gadā. Antivīrusu programmas šo vīrusu lielākoties nav pamanījušas.
