Viņš norādīja, ka Latvija allaž ir bijusi atturīgāka savos komentāros par ārlietām nekā citas valstis - kāda, piemēram, attiecībā pret Krieviju ir Lietuva. Tomēr vienlaikus Latvija savā pozīcijā pret Krievijas politiku Ukrainā ir stingra.
Šajā kontekstā Sprūds izteica cerību, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš nebrauks uz Maskavu, kur 9.maijā notiks Uzvaras dienas 70.gadadienas svinības. "Es domāju, ka lēmums būs negatīvs. Es vismaz tā ceru. [Citādi] tas būtu pretrunā mūsu līdzšinējai stingrajai pozīcijai. Prezidents ir mūsu simbols. Tas ir arī jautājums par mūsu pašcieņu," sacīja Sprūds.
Politologs atzina, ka patlaban nav argumentācijas, lai mazinātu sankcijas pret Krieviju. Notikumi Ukrainā rāda, ka karš tur nenorit bez Krievijas ziņas. Taču par to, vai sankcijas ir nepieciešams pastiprināt, Sprūds bija atturīgs. Viņš norādīja, ka arī pašai Eiropas Savienībai ir ekonomiskās problēmas.
Politologs kategoriski noraidīja varbūtību, ka Krieviju varētu izslēgt no "Swift" sistēmas. Tas būtu ļoti spēcīgs trieciens Krievijai, taču tas varbūt notiktu tikai tad, ja Krievija pieteiktā, oficiālā karā ar karogiem uz tankiem dotos uz Kijevu, teica Sprūds.
Ziņots, ka "Standard&Poors" šonedēļ samazināja Krievijas kredītreitingu līdz BB+ līmenim. Arī novembrī un decembrī rietumvalstu ieviesto sankciju dēļ Krievija pakāpeniski sāka pieredzēt ekonomiskās grūtības.
Latvija līdz šim kritizējusi Krievijas rīcību kara Ukrainā dēļ, vienlaikus sūtot humāno palīdzību Ukrainai. Valsts prezidents Andris Bērziņš oficiāli nav pavēstījis par savu lēmumu, vai viņš dosies uz Maskavu atzīmēt Uzvaras dienas svinības.
