Gripas epidēmijas kritēriji Latvijā sasniegti šī gada 10. nedēļā, proti – marta vidū. Daugavpilī, kas ir viena no desmit monitoringa teritorijām, saslimstība sasniedza pat 384,1 gadījumu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, lai arī epidēmija pasludināma jau brīdī, kad kādā monitoringa teritorijā tā pārsniedz 100 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
Vismaz šobrīd gripa visaktīvākā ir valsts austrumos, jo kopējā saslimstība valstī tuvojas 57 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
"Jā, tas īstenībā ļoti rets gadījums, ka martā [sākas gripas epidēmija], bet mums jau otrā sezona tāda ļoti netipiska," sacīja SPKC epidemioloģe Nikiforova.
Netipiska jau otrā sezona ir saistībā tieši ar Covid-19 pandēmiju. Testēšana koncentrējusies uz pasauli pārņēmušo jaunu infekciju, un arī cilvēku paradumi kļuvuši vīrusu izplatībai nedraudzīgāki, tādēļ ierasto gripas gaitu mainījuši gan paradumi, gan to vienkārši mazāk gadījumos esam atklājuši. Nikiforova gan izteica cerību, ka šī gada gripas epidēmija tiks aizvadīta viegli.
"Visticamāk, ka tas nebūs liels uzliesmojums. Noteikti, ka gripas vīrusi vēl turpinās cirkulēt, bet nebūs kā sezonās pirms pandēmijas, kad mums bija vairākas nedēļas, pat līdz trīs mēnešiem tāda epidemioloģiska izplatība. Noteikti nebūs," sprieda SPKC epidemioloģe.
Tikmēr infektologs, profesors Uga Dumpis rakstiskā saziņā ar Latvijas Radio pauda uzskatu, ka, lai arī neviens nevar precīzi zināt, cik nopietna izvērtīsies šī gripas epidēmija, viņam šķiet, ka šoreiz uzliesmojums tiks aizvadīts salīdzinoši mierīgi. Uz to cer arī infektoloģe, profesore Ludmila Vīksna.
"Es domāju, ka tāda ļoti liela epidēmija neizveidosies, man tā liekas; bet es atceros – atsevišķos gadījumos ir bijušas arī diezgan vēlas epidēmijas un tādas kā divos viļņos epidēmijas.
Bet šogad man liekas, ka izšķirošais ir tas, ka mēs bijām ļoti uzmanīgi slimību izplatības ziņā, jo ierobežojumi ir universāli," norādīja Vīksna.
Vīksna arī atgādināja – gripu lielā mērā ierobežo tie paši piesardzības pasākumi, kurus ievērojam, lai izvairītos no Covid-19 infekcijas. Šeit gan rodas jautājums – ja pērn no gripas Latvijā izvairījāmies, vai tagad cilvēka organisms to nav divtik aizmirsis un nu saslimstot sekas būs smagākas? Infektoloģe Vīksna to neizslēdza, taču kopumā nedomā, ka sekas būs īpaši smagas, jo cirkulējošie vīrusa celmi katram gripu izslimojušam organismam tomēr ir jau zināmi. Par gripas tūlītējiem draudiem gan nesatraucas, bet gatavi jebkādiem scenārijiem ir arī speciālisti slimnīcās.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga lūdz arī pacientu iesaisti un atbildīgu rīcību. "Pacientiem, it sevišķi tiem, kuri gatavojas uz nopietnām operācijām, tās varētu būt sirds vai asinsvadu, onkoloģiskas operācijas – ļoti svarīgi, lai pacienti būtu vakcinēti [pret gripu]. Ja šajā periodā ir kādas manipulācijas plānots veikt, [vakcinēties] ir ļoti svarīgi un tas noteikti varētu ietekmēt iznākumu, ja cilvēks ir vakcinējies pret gripu."
SPKC epidemioloģe Nikiforova gan atgādināja, ka iespēja vakcinēties pret šo potenciāli smago slimību vēl nav laista garām. Īpaši svarīgi tas ir riska grupām, kā arī cilvēkiem, kuriem ieplānotas operācijas. Šogad pret gripu bez maksas iespējams vakcinēties ikvienam.
