SPKC informēja, ka monitoringa dati liecina, ka 2022. gada 10. nedēļā vienā no desmit monitoringā iekļautajām teritorijām – Daugavpilī – pacientu skaits, kuri vērsušies ambulatorajās ārstniecības iestādēs un kuriem noteikta diagnoze gripa, sasniedzis 384,1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem.
Gripas gadījumi reģistrēti arī Liepājā, kur intensitāte bija 39,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.
Latvijā vidējā intensitāte 2022. gada 10. nedēļā sasniegusi 56,7 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem, kas ir visaugstākā intensitāte kopš sezonas sākuma. Biežāk slimo bērni vecuma grupā 5–14 gadi.
Pagājušajā nedēļā Daugavpilī ar apstiprinātu gripu hospitalizēti 32 pacienti, bet Jēkabpilī viens pacients ar aizdomām par gripu. Kopš sezonas sākuma tas ir visaugstākais hospitalizēto pacientu skaits saistībā ar gripu.
Pacienti bija dažādās vecuma grupās:
- 10 pacienti vecuma grupā 0–4 gadi,
- 13 pacienti vecuma grupā 5–14 gadi,
- 8 pacienti vecuma grupā 15–64 gadi,
- bet divi vecuma grupā 65+.
Ar akūtu augšējo elpceļu infekciju simptomiem ģimenes ārstu praksēs kopā vērsušies 959 pacienti jeb vidēji 1553,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, savukārt Daugavpilī un Liepājā šis rādītājs ir ievērojami augstāks (Daugavpilī 2514,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem un Liepājā 3565,1 gadījums uz 100 000 iedzīvotājiem). Augstākā intensitāte novērota bērniem, īpaši vecuma grupā 0–4 gadi.
SPKC atzīmēja, ka Eiropas gripas uzraudzības tīkla dati rāda – 2022. gada 9. nedēļā par plaši izplatītu gripas aktivitāti un vidēju gripas intensitāti ziņoja 10 valstis: Igaunija, Francija, Ungārija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēgija, Slovēnija, Turcija un Apvienotā Karaliste (Skotija). Desmit valstis ziņoja par augstāku nekā 10% pozitīvo paraugu īpatsvaru – Slovēnija (61%), Ungārija (47%), Francija (46%), Luksemburga (41%), Norvēgija (31%), Spānija (28%), Šveice (11%), Moldovas Republika (10%) un Apvienotā Karaliste (Skotija) (10%). Noteikti gan A tipa, gan B tipa gripas vīrusi, visās monitoringa sistēmās dominējošs ir A/H3.
SPKC atgādināja, ka vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām – sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas slimnieki, pacienti ar hroniskām infekcijām un cilvēki, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.
Vislabākā aizsardzība pret gripu un gripas izraisītām komplikācijām ir vakcinācija. Ņemot vērā, ka imunitāte izveidojas dažu dienu laikā pēc vakcinācijas un gripas izplatība parasti ilgst līdz pat maija beigām, vakcinēties pret gripu vēl nav par vēlu arī epidēmijas laikā, īpaši ja plānots saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, plānveida operācijas vai ārstēšanās stacionārā ārstniecības iestādē.
Šobrīd vakcināciju pret gripu valsts apmaksā ikvienam iedzīvotājam, norādīja SPKC.
SPKC atzīmēja: ja ir parādījušies simptomi – klepus, drudzis, vai paaugstināta ķermeņa temperatūra, stipras galvassāpes, nespēks, iesnas, – ir jāpaliek mājās.
Lai izvairītos no inficēšanās, jāievēro vispārīgi pasākumi – pēc iespējas mazāk jāapmeklē publiskas vietas, kur pulcējas daudz cilvēku, un mazāk jāizmanto sabiedriskais transports, pareizi jālieto sejas maska (nosedzot degunu un zodu), regulāri jāvēdina telpas, bieži un rūpīgi jāmazgā rokas. Saslimšanas gadījumā jāsazinās ar savu ģimenes ārstu.
Gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem (ja reģistrētais pacients dzīvo ārsta pamatdarbības teritorijā). Šiem pacientiem par vizīti jāmaksā tikai valstī noteiktā pacienta iemaksa – 2,85 eiro.
