Rēzeknes pamatskolā-attīstības centrā bija sanākuši speciālās izglītības pedagogi no Rēzeknes, Kokneses, Valmieras un Rīgas, lai pārrunātu jautājumus par skolu tīkla reformu, pāreju uz kompetenču pieeju mācību saturā un citam pārmaiņām, kas skar speciālās izglītības jomu, kā arī lai dalītos ar pašu izstrādātām darba metodēm.
“Ļoti diskutabls ir jautājums par vispārizglītojošo skolu gatavību šim pārmaiņām, un mēs domājam, ka vēl būtu jāpaiet zināmam laikam, ir jābūt vēl kaut kādam garākam periodam,” saka Rēzeknes pamatskolas-attīstības centra direktore Rita Zommere.
Iekļaujošās izglītības modelis paredz, ka, piemēram, bērni ar runas vai mācīšanās traucējumiem, somatiskajām saslimšanām apgūs zināšanas un iemaņas vispārizglītojošās mācību iestādēs. Speciālo pedagogu ieskatā šādā situācijā cietēji var būt gan šie speciālie bērni, gan bērni, kam ir izcilas sekmes mācībās.
“Iekļaujot šos bērnus skolā, ir jānāk līdzi konkrētam noteiktam finansējumam, lai šis bērns nav vienkārši ielikts klasē, lai viņš patiešām reāli iekļaujas. Tātad [vajadzīgs] skolotāja palīgs, speciālais pedagogs un logopēds,” norāda Kokneses pamatskolas-attīstības centra direktores vietniece metodiskajā darbā Inese Svence.
Atšķirībā no jautājuma par skolu gatavību uzņemt speciālos bērnus kompetenču satura ieviešanā grūtības nav saskatāmas. “Pēc kompetenču pieejas mēs strādājam gana sen. Mēs izmantojam gan viņu bloku stundas, dažādu stundu struktūras, lai mācītu bērnu, mēs veidojam tematiskas nedēļas, ejam ar bērniem ārā, darām to diezgan ilgi,” stāsta Rēzeknes pamatskolas-attīstības centra vietniece metodiskajā darbā Ilona Saule.
Pašlaik valstī darbojas 54 speciālas mācību iestādes, 12 no tām ir piešķirts attīstības centru statuss. Jaunās izmaiņas paredz, ka, sākot ar jaunu mācību gadu speciālās skolas realizēs valsts finansētas programmas tikai bērniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem, kā arī redzes un dzirdes traucējumiem.
