Saistībā ar Eiropas Savienības finansēto projektu „Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā” tik tiešām sabiedrībā ir daudz neizpratnes, kas tad būs šī kontrolētā meža dedzināšana, kā tā notiks un vai patiešām 200 hektāros. Dabas aizsardzības speciālisti atzīst - daudz kas ir pārspīlēts.
Meža biotopu atjaunošanas projektā kontrolētā meža dedzināšana ir tikai neliela daļa no paredzētajiem un jau veiktajiem pasākumiem. Speciālisti, iepazīstinot žurnālistus ar kontrolētās dedzināšanas metodi, uzsver, ka tā arī pasaulē ir atzīta par vienu no efektīgākajām, lai saglabātu dabas daudzveidību, un šī daudzveidības saglabāšana, kā vērtē meža ekoloģijas speciālists Viesturs Lārmanis, ir arī Gaujas Nacionālā parka uzdevums.
Latvijā sarūk skrajo, caurspīdīgo mežu platības. Meži aizaug, un daudzviet sili nemaz nebūs sastopami.
"Pēc kontrolētas dedzināšanas process sākas pa jaunam. Otra lieta, mums ir starptautiski kopējas lietas, Gaujas Nacionālais parks ir viena no "Natura 2000" vietām starptautiskajā tīklā, kur mēs esam apņēmušies sargāt vērtības," skaidro Lārmanis.
Pieredze pētīta arī Somijā un Zviedrijā, dabas speciālisti vērtē, pēc šīs kontrolētās dedzināšanas, vieta tiek dota arī citām, jau izzūdošām sugām. Entomologs Voldemārs Spuņģis klāsta, ka no degušas, atmirušas koksnes atkarīgas ļoti daudzas sugas - uz dzīvas priedes ir apmēram 50 sugas, uz atmirušas - ap 200.
Bet šī paredzētā dedzināšana ir izsaukusi sabiedrības neizpratni. To, ka kļūda sākotnēji ir pieļauta komunikācijā, neizskaidrojot procesus ne vietējiem cilvēkiem, ne plašākai sabiedrībai, atzīst arī Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti. Izskaidrošanas darba trūkumu uzsver arī Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hārdijs Vents. Viņš stāsta, ka iedzīvotāji sākuši vākt parakstus pret kontrolēto dedzināšanu, jo viņiem nav īsti izskaidrots, ko plānots darīt.
Tagad, protestējot pret dedzināšanu, ir savākti ap 700 parakstu. Dedzināšanas pretinieku vidū arī ilggadīgais mežsargs Harijs Vītols. „Eksperimenti jātaisa citur, ne pilsētas rekreācijas zonā,” saka mežsargs.
Citās domās ir politiķis un dabas aizsardzības aktīvists Ingmārs Līdaka. Viņš skaidro, ka tādā veidā var mazbērniem parādīt, kāds bija mežs pirms vairākiem simtiem gadu.
Drīzumā paredzēta arī dabas aizsardzības pārvaldes speciālistu tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem, lai skaidrotu šīs metodes pielietojumu. Kontrolētā dedzināšana jau pieminētajā teritorijā ir paredzēta šogad, bet tā atkarīga no vairākiem aspektiem un arī no tā, būs vai nebūs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas akcepts.
