Dienas ziņas

Iepazīt un mēģināt saprast atšķirīgo

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Tikai 44% iedzīvotāji savu veselību vērtē kā labu

Speciālisti: Latvijā jau tā augsto mirstību veicinās Covid-19 saslimstības sekas

Iedzīvotāju ikdienas paradumi un atturēšanās ilgstoši doties pie ārsta augstus mirstības rādītājus Latvijā veicināja arī pirms kovida. Savukārt saslimšana ar kovidu veicina dažādu ielaistu slimību radītās problēmas, otrdien izskanēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā speciālisti pievērsās tematam par pacientu augsto mirstību. 

Speciālisti: Latvijā pacientu jau tā augsto mirstību veicinās Covid-19 saslimstības sekas
00:00 / 03:32
Lejuplādēt

Lai arī ar sarūkošu tendenci, Latvijā saglabājas augsts mirstības rādītājs novēršamu iemeslu dēļ. Dati par situāciju pirms diviem gadiem skaidri parāda, ka

dažādu nevēlamu paradumu mazināšana novērstu riskus, kuru dēļ iespēja ilgāk dzīvot būtu pat ap 300 cilvēku uz 100 000 iedzīvotāju,

klāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktora vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumos Dzintars Mozgis.

"Latvijas iedzīvotāju veselības pratība ir zema. Līdzestība gan profilaksei, gan ārstniecībai ir nepietiekama.

2017. gadā tikai 44% iedzīvotāju visās vecuma grupās ir bijusi laba veselība. Vairums nāves gadījumu ir saistīti ar klasiskiem riska faktoriem neveselīga dzīvesveida dēļ. Tie ir neveselīgs uzturs, smēķēšana, alkohola pārmērīga lietošana un mazkustīgs dzīvesveids," skaidroja Mozgis.

Viņa vērtējumā, papildu problēmas sagādā arī veselības aprūpes sistēmas pārslodze, īpaši Covid-19 pandēmijas laikā. To apliecina arī garās rindas, lai tiktu pie ārsta speciālista. Tendence liecina, ka Covid-19 pārslimošana arvien biežāk šīs problēmas tikai pastiprināšot.

"Ne tikai ar Covid tieši saistītā mirstība pieaug, bet ir pazīmes, ka Covid-19 ierosina veselu virkni patoloģisko procesu, ierosina un padara grūtākas hroniskās slimības. Pieejamības ierobežojumi liedz pacientiem laikus vērsties pie speciālista. Iespējams, pārslodzes dēļ parādās kvalitātes problēmas. Vispārējais mirstības koeficients Covid-19 pārslimojušo grupā varētu būt līdz pat divām reizēm augstāks," norādīja SPKC pārstāvis.

"Arī pirms Covid-19 infekciju slimības Latvijā bija nozīmīga sabiedrības veselības problēma. Piemēram HIV gadījumu skaita pieaugums 2017. gadā bija lielākais Eiropas Savienībā," sacīja Mozgis.

Visvairāk Covid-19 Latvijā ārstē Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Tās speciālisti apņēmušies līdz nākamā gada martam detalizēti izpētīt un izklāstīt augstās mirstības cēloņus Latvijā Covid-19 dēļ. Slimnīcas infektoloģijas galvenā speciāliste profesore Ludmila Vīksna Saeimas komisijas sēdē norādīja, ka slimnīcā, kur ārstē lielāko daļu kovida pacientu, nekad nav trūcis vajadzīgo medikamentu, skābekļa aparātu un cita aprīkojuma, taču tas nav palīdzējis mazināt mirstību. 

Viņa papildināja kolēģa teikto par augstās mirstības faktoriem: "Vislielākā problēma ir pacienta attieksme. Ne viens vien ir atteicies no stacionēšanas, pēc paša vēlēšanās ir izrakstījies no slimnīcas un tad atgriezies otrreiz. Bez šaubām, problēma ir arī lēnīgais vakcinēšanās process, kura dēļ daudzi nevakcinētie cietuši, slimojuši un nomiruši. Šobrīd izskatās tā: tas, kādā stāvoklī cilvēks nonāk stacionārā, ārkārtīgi pazemina viņa iespēju izdzīvot vai pilnvērtīgi izveseļoties."

Vīksna piekrita, ka mediķi ikdienā redz sekas arī dezinformācijai saistībā ar vakcīnām pret Covid-19. Visbiežāk pacienti jau ceļā uz reanimāciju nožēlo uzticēšanos internetā sagrābstītai informācijai par vakcīnām, taču tad jau bieži vien izrādās par vēlu, rezumēja profesore.

Mirstības cēlonis jāmeklē pamatos. Ģimenes ārsti ir pārslogoti, teju katra ģimenes ārsta prakse vēlētos papildu medmāsu, tāpat sabiedrībā ir zems zināšanu līmenis par veselību, uzsvēra Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Viņa norādīja: "Mums nav veselības mācība. Kā tiešām regulāra, sistemātiska jauniešu, bērnu apmācīšana jau no skolas, varbūt pat bērnudārza sola."

KONTEKSTS:

Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī. Valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi.

Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus var "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.

Vienā brīdī arī Latvija sasniedza augstāko mirstību ar diagnosticētu Covid-19 starp Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt