Šogad stājas spēkā 223 normatīvie akti; pašvaldību tiesību akti turpmāk – vienuviet

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 11 mēnešiem.

Līdz ar jaunu gadu spēkā stājas arī jauni tiesību akti, šogad – 223, kas ir vairāk nekā citus gadus. Tikmēr 82 tiesību akti zaudē spēku. Savukārt jaunums no šī gada – pašvaldību saistošie tiesību akti tagad pieejami oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Šogad stājas spēkā 223 normatīvie akti; pašvaldību tiesību akti būs pieejami vienuviet
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Satversmes 90. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Ik gadu Latvijā stājas spēkā daudz un dažādi normatīvie akti. No šodienas stājas spēkā kopumā 223 normatīvie akti; no tiem 32 likumi un 59 Ministru kabineta noteikumi. Viena no būtiskākajām izmaiņām tiesību aktu pieejamības jomā jaunajā gadā attiecas uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas turpmāk būs pieejami vienuviet – oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", nevis izkaisīti dažādos formātos novadu mājaslapās. No šodienas stājas spēkā 124 pašvaldību saistošie noteikumi.

Pēc kopskaita šogad stāja spēkā vairāk normatīvo aktu nekā citus gadus. Savukārt 82 tiesību akti zaudē spēku.

Visi normatīvie akti nav no jauna radīti. Lielākā daļa ir likuma grozījumi. Bet likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības. Tāpēc "LV portāla" direktore Zaida Kaliņa iesaka iedzīvotājiem ar normatīvajiem aktiem iepazīties vietnē "likumi.lv". Savukārt "LV portālā" ir pieejami likumu skaidrojumi. Atsevišķā sadaļā ir skaidrojumi normatīvajiem aktiem, kas stājas spēkā no 2022. gada.

Kaliņa norādīja: "Ir atrodami "LV portāla" veidotie mums kā privātpersonām saistošo tiesību aktu skaidrojumi saprotamā izklāstā.

Kā mēs zinām, juridiskā leksika ir ļoti sarežģīta un bagāta ar terminiem, un ne vienmēr gramatiski nolasāma no likuma panta.

Tāpēc ir nepieciešama šī likuma interpretācija, ko tad īsti attiecīgā norma, pants vai punkts paredz, un ko ar to likumdevējs mums gribējis pateikt."

Tur var atrast skaidrojumus par valsts atbalstu elektroauto iegādei, gan par piespiedu nomas reformu, kas skar vairākus cilvēkus, kas dzīvo, piemēram, daudzdzīvokļu namos. Tāpat var atrast skaidrojumu par zemesgrāmatas nodevas maksimālo apmēru, par piemājas kanalizācijas reģistrācijas sistēmu, par bāriņtiesas reformu un daudzām citām izmaiņām, kas stājas spēkā no šodienas.

Tāpat būtiskas izmaiņas – stājas spēkā grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kas nozīmē, ka ģimenes pabalsts būs atkarīgs no tā, par cik faktiski audzināmajiem bērniem vecumā no gada līdz divdesmit gadiem, persona ģimenes pabalstu saņems.

"Ģimenes valsts pabalsta apmērs no šodienas ir šāds: par vienu bērnu saņem 25 eiro. Par diviem bērniem saņem 100 eiro, tātad jau 50 eiro par katru bērnu. Ja ģimenē ir trīs bērni, tad pabalsta apmērs būs 225 eiro – 75 eiro par katru bērnu. Un par četriem un vairāk bērniem, kas ģimenē tiek audzināti, valsts maksās turpmāk 100 eiro par katru bērnu," klāstīja Kaliņa.

Vēl stājas spēkā likums, kas uzrakstīts no jauna – fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām. Tas attiecas uz personām, kam bijis trūcīgā vai maznodrošinātā statuss. No šodienas vienu reizi šīm personām ir iespēja dzēst savas parādsaistības 5000 eiro apmērā, kā arī iziet finanšu pratības kursu.

Sabiedrības vēlme zināt likumus arvien pieaugot, stāstīja Kalniņa. Viņa to skaidroja arī ar pandēmijas ietekmi, jo Covid-19 dēļ bija dažādi ierobežojumi, līdz ar to arī normatīvie akti, kas regulāri mainījās. Iedzīvotāji aktīvi tiem sekoja līdzi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti