Latvijas Ārstu biedrības vienbalsīgi pieņemtajam lēmumam pieprasīt Pavļuta demisiju pievienojās arī Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Jauno ārstu asociācija. Turpmākajās dienās Ārstu biedrības galvenā runasvīra lomu uzņēmies prezidentes Ilzes Aizsilnieces vietnieks Roberts Fūrmanis, savukārt no organizācijas valdes izstājies Stradiņa slimnīcas Covid-19 nodaļas vadītājs Kārlis Rācenis, kurš iebilst pret Aizsilnieces izteikumiem par sejas masku lietošanu un vakcīnām. Šo spilgto atšķirību dēļ Latvijas Ārstu biedrībai steigšus būtu jālemj par nepieciešamajām izmaiņām organizācijā, uzskata sociologs, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas fakti" direktors Aigars Freimanis.
"No pacienta viedokļa raugoties, liekas, ka ārstu cunfte ir vienota, – visi baltos halātos, ironiski izsakoties –, bet tā nozare ir ļoti dažāda. No sabiedrības un pacienta viedokļa, mēs visi kādreiz kļūstam par pacientiem.
Būtu labi, ja šī organizācija atjaunotu autoritāti un uzticību sev, jo tā būtu uzticība katram ārstam atsevišķi un nozarei kopumā," izteicās sociologs.
Pēc Freimaņa domām, ministra demisijas pieprasījums ir pamatots, to apliecinot arī publiski izskanējušais, ka Rēzeknē uz vakcinēšanos jāgaida vairākas nedēļas, lai gan vakcīnu noliktavās netrūkst. Pēc sarunām ar valdību veidojošo partiju pārstāvjiem premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pēcpusdienā ieplānojis koalīcijas pārstāvju un mediķu organizāciju kopīgu tikšanos par veselības aprūpi nozares pārslodzes laikā.
"Tā sapulce šķiet tāda galīgi izplūdusi, "a la Kariņa mērcē", pagarinot runātāju galdu ar visiem koalīcijas partneriem. Katram noteikti jādod vārds, būs daudz viedokļu. Man ir bažas, ka ārstu kopiena no dažādām organizācijām vienkārši piekāpsies, jo tur būs dažādi solījumi un tamlīdzīgi," norādīja Freimanis.
Publiskajās diskusijās par nozares ministra nomaiņu līdz šim nav iesaistījusies, piemēram, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija. Tās prezidente Līga Kozlovska norādīja, ka nepievienojas Latvijas Ārstu biedrības viedoklim par sliktu sadarbību ar ministriju. Saziņa notiekot reizi vienā vai divās nedēļās. Tādējādi izdodas atrisināt lietas, lai arī reizēm novēloti. Taču redzējums sakrīt par problēmām veselības budžetā, par ko liecina arī nākamgad solītais algu pielikums nozarē par 4,5% nevis likumā ierakstītajiem 10%. Kozlovska par tagadējo skaudro Covid-19 krīzes situāciju akmeni met Saeimas dārzā.
"Es uzskatu, ka galvenais atbildīgais šo notikumu realitātē ir pat ne Ministru kabinets, bet Saeima.
Ja Saeima nebūtu atmetusi atpakaļ likumu par obligāto vakcināciju, tad mēs nebūtu nonākuši tajā situācijā, kurā esam.
Varbūt arī premjers nobijās un neuzdrošinājās pieņemt nepopulārus lēmumus, bet tieši Saeimā ir cilvēki, kuri tik daudz sējuši neuzticību pret vakcināciju un galu galā nav arī virzījuši likumu, ko viņiem vajadzēja darīt," uzsvēra Kozlovska.
Ārstu biedrības aso reakciju un ministra demisijas pieprasījumu izsaukusī ziņa par plānu noteikt mediķu mobilizāciju Covid-19 pacientu aprūpē uzskatāma par pašsaprotamu rīcību esošajā krīzes situācijā, uzskata Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente. Tomēr šīs rīcības plānam jābūt saprotami izdiskutētam ar visiem nozares pārstāvjiem. Veselības ministrs pēc nozares stratēģisko padomes sēdes tāpēc paziņoja, ka šonedēļ nevirzīs mobilizācijas rīkojumu.
KONTEKSTS:
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī. Valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Tomēr redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi.
Covid-19 krīzes scenārijā, kad ar Covid-19 slimniekiem aizņemto gultasvietu skaits sasniegtu 3000, Latvijā pie slimnīcām paredzēts izvietot moduļa tipa ēkas Covid-19 slimnieku ārstēšanai. Gultas plānots izvērst arī citviet, piemēram, sanatorijās un privātajās medicīnas iestādēs, bet kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem paredzēta hospitāļa izveide. Tas provizoriski iespējams ap 10. novembri.
Tāpat Latvija nolēmusi lūgt starptautisko palīdzību, lai varētu aprīkot izvērstās gultas. Vienlaikus bija iecere lemt par mobilizācijas izsludināšanu mediķiem, tomēr pēcāk veselības ministrs Pavļuts pavēstīja, ka pagaidām no šī plāna atsakās. Pēc tam, kad valdībā izskanēja iecere veikt mobilizāciju, vairākas mediķu organizācijas pieprasīja Pavļuta demisiju. Tomēr koalīcijā tam nav atbalsta.
