Krustpunktā

Krustpunktā - Latvijas Universitātes profesors psiholoģijā Ivars Austers

Krustpunktā

Diskusija: Kā pasargāt ierēdņus no politiskā spiediena

Krustpunktā turpinām sarunu par paliatīvo aprūpi

Sociālo lietu komisijas vadītājs: Strauji jādomā par mazāka līmeņa slimnīcas veidošanu Rīgā

Nepieciešams strauji domāt par mazāka līmeņa slimnīcas izveidošanu Rīgā, kas varētu nodarboties ar paliatīvās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu, intervijā Latvijas Radio raidījumam "Krustpunktā" sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride ("Attīstībai / Par!").

Viņš norādīja, ka Rīgas slimnīcās trūkst gultasvietu, kur vest pacientus, kuriem nepieciešami paliatīvās aprūpes vai rehabilitācijas pakalpojumi. "Kamēr medmāsa saņems 3, 4 eiro par stundu darba - viņas nebūs. Mums ir divas trīs lielās slimnīcas. Ja radinieks nav gatavs ņemt uz mājām, mums fiziski nav kur pacientu aizvest. Rīgas 1. slimnīcā ir 140 gultasvietas, uz kurām rindā ir 60 cilvēki," atzina Skride.

"Krustpunktā" podkāstā:

 

 

 

  • Savā lietotnē raksti - Krustpunktā

 

Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.

Vienlaikus politiķis uzsvēra, ka nevienu no slimnīcas ārā nemet, bet ārstiem nākas kārtot arī sociālos jautājumus. "Sociālo dienestu darbinieku kapacitāte ir maza," teica Skride. Tādēļ jādomā par terciāro veselības aprūpes pakalpojumu slimnīcu. "Lūdzu strauji domāt par šādas mazāka līmeņa slimnīcas izveidi Rīgā," norādīja Skride.

Runājot par to, kādai kopumā vajadzētu būt paliatīvajai aprūpei Latvijā, Skride pauda, ka pēc iespējas mājās ar atbalstu no ārpuses. "Pavisam bez institūcijas neiztiksim. Kur nepieciešama lielāka medicīniskā palīdzība - tur institūcijas. Kur nepieciešama sociālā palīdzība - tam jābūt mājās," skaidroja Skride.

KONTEKSTS:

Kopš politiķu solījuma vienoties ar Rīgas domi par paliatīvo gultu skaita palielināšanu galvaspilsētā pagājuši jau trīs mēneši. Taču, kā otrdien, 11. februārī, secināts Saeimas atbildīgajā komisijā, tālāk par sarunām nav tikuši. "Attiecībā par gultasvietām droši vien konkrētus risinājumus uzreiz nevarēšu pateikt. Tas tiešām ir vēl tādā sarunu procedūrā," atzina Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Ruta Klimkāne.

Valsts un pašvaldību slimnīcās patlaban ir 98 paliatīvās aprūpes gultas. Pret 3000 pacientu, kam šī aprūpe ir nepieciešama tūlīt un tagad, šis skaitlis ir visai niecīgs, un tas nozīmē, ka realitātē iespēja tikt pie šī pakalpojuma ir katram trīsdesmitajam. Lai kaut nedaudz problēmu risinātu, vēl novembrī Veselības ministrija (VM) solīja runāt ar Rīgas 1. slimnīcu. Tajā izveidota īslaicīgās aprūpes nodaļa, kurā varētu piedāvāt valsts apmaksātas gultas neārstējami slimajiem pacientiem.

Problēmas paliatīvās aprūpes pieejamībā Latvijā aktualizēja arī Latvijas Radio projektā "Izmisuma zonā". Šai tēmai arī bija veltīts labdarības maratons "Dod pieci 2019", kura norises laikā pērn beigās ziedojumos savākti 438 197 eiro, sasniedzot absolūto rekordu "Dod pieci!" vēsturē. Ziedojumi nodrošina pilnvērtīgu uzturu neārstējami slimajiem cilvēkiem, kuri vairs nevar paēst paši, kā arī citu paliatīvās aprūpes atbalsta terapiju. 

Tikmēr premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzdeva veselības ministrei un labklājības ministrei rast risinājumus paliatīvās aprūpes pieejamības nodrošināšanai. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti