Viņš uzsvēra, ka lēmumu pieņēmēji balstījušies uz tā sauktajiem anekdotiskajiem gadījumiem, pieņemot, ka cilvēki ir noguruši no Covid-19 ierobežojumiem, kā arī, ka viņi vēlas iet un sēdēt kafejnīcu terasēs. Pētniekiem neviens jautājumus par šo tēmu nav uzdevis.
Pēc Sedlenieka teiktā, aptaujas liecina pilnīgi citādu ainu. Atbildot uz jautājumu, vai pietiek spēka ievērot Covid-19 ierobežojumus, tikai 12% atbildējuši, ka viņiem vairs nav spēka. Un 80% ir atbildējuši, ka retāk kaut kur dodas un retāk arī satiekas ar citiem.
"Cilvēki ir noguruši no ziņām par Covid-19. Cilvēki ir dusmīgi un neapmierināti, ko veicina neskaidrība," izteicās pētnieks.
Kā piemēru viņš norādīja, ka valdība nav pieturējusies pie janvārī nospraustā "luksofora principa" Covid-19 ierobežojumu atvieglošanā. "Izskatās, ka katrs jaunais lēmums tiek pieņemts mirkļa sarunu rezultātā," sprieda Sedlenieks.
Pētnieks norādīja, ka ar datiem dalījies arī valdībā. Tomēr pašlaik eksperti valdībai palīdzēt nevar, jo tā nav noformulējusi dilemmas, kurās prasīt padomu. Pēc Sedlenieka domām, ekspertu grupas bijusi kā vēl viens politiskais spēlētājs. "Tā tam nevajadzētu būt," viņš sacīja.
Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis pievienojās Sedlenieka teiktajam, ka ekspertu viedokli lēmumu pieņēmēji nav prasījuši un ņēmuši vērā.
Viņš norādīja, ka saslimstības pieaugums liecina – atvieglojumiem pamatojuma nav. Briģis meta akmeni Saeimas dārziņā, kas pretēji valdības lemtajam, atļāva strādāt kafejnīcu terasēm. Briģis tajā saskata populisma elementu.
"Vai tiešām gribam nonākt Indijas situācijā, kad nav vietu slimnīcā, kad nav skābekļa un tas ir jāpērk melnajā tirgū?" retoriski vaicāja eksperts.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, kas beidzās 9. jūnijā. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinājās, ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 6. aprīlim. Pēc ārkārtējās situācijas beigām valstī saglabājušies vairāki drošības pasākumi.
Maijā konstatēts, ka ar Covid-19 Latvijā slimo vairāk cilvēku. Vidēji nedēļā ir vairāk nekā 700 jaunu gadījumu. Pirms divām nedēļām to bija ievērojami mazāk. Arvien vairāk šo slimnieku nonāk slimnīcās. Vienlaikus speciālisti brīdina par Latvijā atklātiem potenciāli bīstamiem un maz izpētītiem Covid-19 variantiem.
