Bet jau pavisam drīz Daugavpilī savas durvis vērs Šmakovkas muzejs, savukārt Kārsavas novada Malnavā jau 25. maijā jaunā uzņēmēja Jāņa Krivteža vadībā tiks atklāta Latgales šmakovkas ražotne, par to, atgādinot, ka pārmērīga alkohola lietošana ir kaitīga veselībai, šoreiz stāsta radio raidījums „Pi myusim Latgolā”.
„Sākumā izskatījās ļoti bēdīgi, kad mēs paņēmām veco pienotavu,” par ražotnes telpām stāsta Jānis Krivtežs.
“Tā kādus desmit gadus bija atstāta bez uzmanības. Uzsākām sagatavošanu pēc visām tām prasībām, kas ir noteiktas gan Latvijā, gan Eiropā. Nesanāk tā, ka var taisīt mājās, pirtiņā, kā agrāk vienmēr to darīja. Tagad tas arī ir kā aizliegtais auglis, kas visiem patīk, visi par to runā, bet īsti nav, kur to nopirkt. Tieši tāpēc man radās tāda ideja to piedāvāt tirgū, lai cilvēki ne tikai runātu, bet varētu arī legāli to nogaršot un vienmēr zinātu, kur to var atrast un iedot saviem klientiem un ciemiņiem, kas atbrauc uz Latgali,” par biznesa ideju stāsta Krivtežs.
Jaunais uzņēmējs smej, ka šmakovku ir redzējis un saodis jau no bērna kājas, redzējis, kā to gatavo apkārtējie. Laikam ejot, cilvēki tomēr ir devuši priekšroku veikalā nopērkamiem alkoholiskajiem dzērieniem, bet tagad tiek novērtēta šī tradīcija, ko ilgus gadus izkopuši mūsu senči.
„Šmakovka kā tāda ir unikāla ar to, ka Latgalē ir dzīvojušas daudzas tautas, un katrs ir atstājis kaut ko savu, unikālu, labu, savus ieteikumus šmakovkai,” atzīst Jānis Krivtežs.
Latgales šmakovkas ražotnē netiks gatavota viena konkrētas garšas šmakovka. Ražošanā tiks izmantoti gan augļi, gan graudi, gan arī citi izejmateriāli.
Izrādās, ka pirmā šmakovkas dedzinātava Malnavas muižas teritorijā tika izveidota muižnieku Šadursku laikā 1827.gadā, kad dzēriens tika ražots no graudiem, tāpēc, saglabājot vietējo tradīciju, pamatā šmakovka tiks ražota pēc līdzīgas receptes.
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Ekonomikas un pārvaldības fakultātes lektors Ēvalds Višķers gan nav pārliecināts, vai šmakovku nepieciešams attīstīt par visa Latgales reģiona zīmolu, jo šmakovkas ražotne kā zīmols veiksmīgāk kalpotu mazākā teritorijā.
Kvalitatīvas šmakovkas cena tirgū to nepadarītu par plaša patēriņa preci, bet par produktu, kas lietojams reti – svētku reizēs vai dāvināts kā suvenīrs.
„Ja mēs braucam ciemos, ja braucam uz citiem novadiem, tad mēs noteikti gribam ko aizvest un parādīt no sava novada. Es domāju, ka šis produkts varētu būt interesants citiem,” atzīst Ēvalds Višķers.
Savukārt Rēzeknes novada Kaunatas pagastā Dace Zagorska izveidojusi savu kandžas muzeju, kur apskatāmas ierīces kandžas gatavošanai, gan citi ar šo produktu saistīti priekšmeti.
Ideju par muzeja veidošanu jau vairāk nekā pirms desmit gadiem privātkolekcijas saimniecei ieteicis vīrs, kura vīzija bijusi par rindās izkārtotiem „samagonkas aparātiem”, no kuriem te apskatāmi tikai daži.
Daces Zagorskas privātajā kolekcijā var apskatīt attēlus, karikatūras, traukus un apdzīvotu vietu norādes, kas saistītas ar šmakovku un tās lietošanu no vairākām valstīm un tautām.
