Tiesībsargs uzskata, ka slimnīcu vadītāju trauksmes signāli ir vērā ņemami, tādēļ veidos īpašu padomi ar nozares pārstāvjiem un ekspertiem, vērtēs likumā noteikto un attiecīgi kāda ir sociālā realitāte. „Tuvākajā laikā veidosim konsultatīvās padomes nolikumu, aicināsim tikai ekspertus, kas ir nozares pārstāvji. Padomē neaicināšu ierēdņus un politiķus, jo pieredze rāda - tad ministru teiktais attiecībā par veselības aprūpi diezgan bieži atšķiras no tā, ko saka nozares pārstāvji. Viņi norāda, ka nevar nodrošināt nepieciešamos pakalpojumus, tāpēc centīsimies noskaidrot, kas tad īsti ir veselības aprūpes minimums valstī,” saka Jansons.
Tāpat padome vērtēs arī, vai bērnu veselības aprūpe valstī ir prioritāte, jo arī bērniem uz kādām neatliekamām pārbaudēm vai speciālistiem jāgaida garās rindās. Jansons iecerējis veidot arī ciešāku sadarbību ar Valsts kontroli, lai vērtētu veselības aprūpes finansējuma izlietojuma lietderību.
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs pārliecināts, ka stāvoklis, kas veidojas veselības aprūpē, pārkāpj cilvēktiesības. „Tas izpaudīsies tā - ja šo pakalpojumu vairs neapmaksās valsts, tad lai pacients to saņemtu, viņam par to būs jāmaksā no savas puses vai arī darba devējiem, vai apdrošinātājiem. Taču šis pakalpojums būtu jānodrošina par valsts līdzekļiem. Šobrīd situācija ir tāda, ka šīs apmaksātās pacientu kvotas sāk beigties septembrī un mazliet vēlāk un tad, pēc ministrijas teiktā, šis pakalpojums slimnīcā būs jāsniedz par maksu,” saka Kalējs.
„Šobrīd situācija ir tāda, ka daudzās slimnīcās šīs te apmaksas kvotas vai apmaksas limits sāk beigties augusta beigās, septembrī, varbūt vēlāk un tad pēc ministrijas ierēdņu un arī ministres teiktā, šis pakalpojums slimnīcām būs jāsniedz par maksu,” saka Kalējs.
Tā kā viens no biežākajiem nāves iemesliem Latvijā ir sirds un asinsvadu slimības, nolēmām pārbaudīt, cik ātri Latvijā var nokļūt nokļūt pie valsts apmaksāta kardiologa. Vispirms sazvanījām uz Saldus medicīnas centru.
Arī „LTV Panorāma” eksperimentā, kurā žurnālists zvana dažām medicīnas iestādēm Latvijā, taujājot, kad ir iespējams pieteikties pie ārsta – atbilde skan no septembra sākuma līdz oktobra sākumam.
Valdība vēl otrdien Veselības ministrijai piešķīra 5,2 miljonus latu prasīto 8,5 miljonu latu vietā neatliekamu pasākumu veikšanai. Taču vēl nav informācijas, kuras slimnīcas līdzekļus saņems un cik konkrēti saņems viens pacients, norāda Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle Alīda Vāne.
Savukārt, runājot par lielo neatliekamo pacientu skaitu, kas tik ļoti pārsniedz kvotas, viņa aicina arī pašus pacientus vērsties pēc iespējas laicīgi pie ģimenes ārsta, ja ir problēma, pirms tā pārvēršas par akūtu un neatliekamu. „Būtiski, lai šī nauda pietiktu visiem tik, cik tas ir nepieciešams. Tāpēc, ja ir kaut mazliet slikti, saucam ārstu, saucam ģimenes ārstu, ejam pie viņa, pieprasām, lai viņš mūs uzklausa, pierakstam savas sūdzības uz lapiņas un, kad ejam pie ārsta, lai visu atcerētos un izstāstītu. Tas ir ļoti būtiski,” norāda Vāne.
Pirmie tiesībsarga veidotās konsultatīvās padomes secinājumi par valsts veselības aprūpes minimumu un bērnu veselības aprūpi varētu būt līdz gada beigām.
