Līdz šim sabiedrība par pārkāpumiem hroniska līdzekļu trūkuma nomocītajā sociālās aprūpes sistēmā ir dzirdējusi daudz, tomēr plašāka sabiedrība parasti uzzina tikai par skandalozākajiem gadījumiem.
Tieši nesenais skandāls pansionātā „Gaiļezers" bija pēdējais piliens, kas Labklājības ministriju pamudināja izveidot publisku negodprātīgo sociālo pakalpojumus sniedzēju sarakstu. Toreiz pēc kādas sūdzības atklājās, ka pansionāta darbinieki savus pacientus pretlikumīgi sien pie gultām, un tika atstādināta pansionāta vadītāja.
Informācija nozīmē arī iespēju cilvēkiem sekot līdzi, vai šie pārkāpumi tiek novērsti, līdz ar to, manuprāt, šis būs ne vien informatīvs, bet arī stimulējošs rīks pakalpojumu sniedzējiem trūkumus novērst. Jo kuram gan gribas ilgi būt tai kauna sarakstā," norāda labklājības ministre Ilze Viņķele.
Šobrīd gan sarakstā neviena iestāde vēl nav iekļauta – tas tiks darīts par turpmāk atklātiem pārkāpumiem, kas apdraud sociālās aprūpes klientu veselību, dzīvību vai drošību. Tādējādi sabiedrības acīm vairs garām nepaslīdēs arī tādi pārkāpumi, kā, piemēram, parazītu invāzija vai darbinieku nolaidība.
Tiesībsargs Juris Jansons atzīst, ka šī iecere ir vērtējama pozitīvi. „Protams, ka ikvienam cilvēkam, ikvienam sabiedrības pārstāvim ir tiesības zināt par pakalpojumu kvalitāti, vai tiek nodrošināts tā, kā tas ir ne tikai likumā noteikts, bet pēc vislabākajām interesēm cilvēkiem. Un ja tāda informācija parādās - protams, nodrošinot fizisko personu datu aizsardzības elementus – tad pilnīgi noteikti tā ir apsveicama rīcība," norādīja Jansons.
Savukārt Rīgas domē iebilst, ka šī iecere sevī ietver arī risku vēl vairāk sagraut jau tā zemo sociālās aprūpes sistēmas reputāciju. „Labi, mēs uzstādīsim papildus prasības, mēs publicēsim un mēs nosodīsim, bet ko ir darījusi valsts, Labklājības ministrija, lai nodrošinātu to prasību izpildi, kādus šī ministrija un MK ir noteikusi prasībās pakalpojumus sniedzējiem? Tātad es gribētu redzēt pretī finanses, atskaites par naudām, kas ir ieguldītas, lai šīs prasības tiktu izpildītas," atzīmē Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors.
Viņš atzīst, ka sabiedrības informēšana ir vērtējama pozitīvi, bet norāda, ka jāpublisko būtu tikai ziņas par tādiem pārkāpumiem, kas nav laikus novērsti. Vai arī - melnajam sarakstam jāstāda pretī arī baltais saraksts ar labākajiem sociālajiem darbiniekiem.
