Šajā mācību gadā Latvijā apvienotas 28 skolas, tostarp arī Rīgas sanatorijas internātpamatskola un Rīgas 5.internātpamatskola. Skolas darbinieki šo apvienošanu vērtē pozitīvi.
“Sākas cīņa par diviem līderiem – kurš būs klases līderis. Tad kāds izvirzīja hipotēzi, ka lūk, tas otrās skolas svešais bērns skatās uz mūsu meitenēm. Diemžēl tas kautiņš beidzās ļoti slikti,” Tas ir viens no pieredzes stāstiem, kuru Latvijas Radio stāsta Uzvediba.lv vadītāja Līga Bērziņa.
Lai arī šāds lēmums bieži vien ir pamatots, tomēr tas nes pārbaudījumus skolu kolektīviem. Daļai skolu izdodas apvienoties veiksmīgi, turpretī citas saskaras ar grūtībām.
“Lielākoties es braucu tur, kur jau deg. Tur, kur jau ir sarežģītas situācijas. Tur, kur diemžēl kāds vai kāda jau ir piekauta, kur ir regulāri tādas ziņas. Reizēm bāriņtiesa aicina braukt, reizēm policija,” stāstīja Bērziņa.
“Lai gan tehniski tas izskatās vienkārši – ir jāizdomā, kurā ciemā vai kurā pilsētā būs skola, kurus bērnus pievienos, ko mācīs kurš pedagogs un cik bērni būs klasē. Nekad tas nav tik vienkārši,” atzina Bērziņa.
Viņa stāstīja, ka, diviem kolektīviem sanākot kopā, sanāk kopā arī divi noteikumu bloki – rakstītie un nerakstītie. Bieži vien rodas konflikti par to, kā tiek risinātas dažādas situācijas. Ja pedagogu līmenī šī apvienošanās nav notikusi veiksmīgi, tad to jūt arī skolēni. Visbiežāk apvienošanās process notiek atvaļinājumu laikā – vasarā. Līdz ar to, šis process ir ļoti īss un ātrs.
“Diskusijas sākas ātri, jau gadiem iepriekš. Bet parasti mums strādājošajiem ieslēdzas tā maģiskā domāšana. Mēs ceram, ka varbūt notiks kāds brīnums un šīs skolas netiks apvienotas. Tas nozīmē, ka mēs strādājam uz cerību, bet nestrādājam uz plānu B. Kas mums ir jādara jau tagad? Ko mēs varētu izdarīt kopā? Varbūt pedagogiem vajadzētu aizbraukt vienotā ekskursijā? Varbūt mums ir jāuztaisa lieli skolu pasākumi un jāierauga tas, ka tie tur – ciema otrā galā – viņi nav nemaz nekādi citplanētieši,” skaidroja Bērziņa.
Liela loma veiksmīgā kolektīvu saliedēšanā ir gan vadībai, gan pedagogiem, gan vecākiem. Ja kāds no šiem posmiem nebūs sakārtots, tad tas atspoguļosies skolēnu uzvedībā.
To apstiprina arī Rīgas 5.internātpamatskolas direktore Iluta Vilnīte. Ar Rīgas domes lēmumu 31.jūlijā slēgta Rīgas Sanatorijas internātpamatskolu. Tur tika īstenota izglītības programma bērniem ar uzvedības problēmām. Un šos bērnus uzņēma Ilutas Vilnītes vadītā izglītības iestāde. Kopā apvienotajā skolā ir 296 bērni, no kuriem daļa ir ar uzvedības problēmām un ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem.
“Kad mēs saņēmām šo Rīgas domes lēmumu, mēs sākām plānveidīgi jau vasaras mēnešos likt kopā struktūru – kā mēs rīkosimies, ko mēs darīsim, kā mēs veidosim šo adaptāciju, kā mēs sapludināsim visus kopā, jo mēs izslēdzām terminu – viņi/mēs vai mūsējie/jūsējie. Sākumā arī vasaras mēnešos aicinājām vecākus uz individuālām sarunām. Mēs runājām ar tiem darbiniekiem, kuri izteica vēlmi turpināt šajā skolā strādāt. Tātad mēs ieguldījām jau zināmu darbu tajā visā,” stāstīja Vilnīte.
Skolotājiem palīdz arī pašvaldības policija, ja tas nepieciešams.
Speciālie pedagogi atsevišķi strādā ar bērniem, kuriem ir grūtības iekļauties. Tomēr direktore atzīst, ka apvienošanās laikā bez sarežģījumiem neiztikt. Tāpēc skolā ļoti svarīgs ir pozitīvais pastiprinājums. Par labu uzvedību reizēm pedagogi bērnus apbalvo, piemēram, ar kādu našķi. Direktore stāstīja, ka pedagogiem un vadībai apvienošana ir izaicinājums.
“Protams, ir jābūt skolotājam sagatavotam. Nevis tikai izlasot kaut kādu teoriju, bet ir jābūt priekšstatam par praktiskām metodēm, kā strādāt. Piemēram, ka ir uzvedības noteikumi, ir jāievēro struktūra šiem bērniem, ka ir jānodrošina atbalsta pasākumi šai procesā, un ir ļoti jājūt ar muguras smadzenēm bērns – vai viņam šajā brīdī var to prasīt vai labāk atstāt mierā un paprasīt vēlāk. Tas bija milzīgs darbs 24 stundas diennaktī. Nemitīgi, jo visu laiku klasēm jābūt kārtībā, visam jābūt atvestam, visam jābūt pārvestam, kaut kas vēl ir jānopērk, jāpiepērk. Ir jāsaprot šīs lietas. Tas tāds liels izaicinājums,” skaidroja Vilnīte.
Tam piekrīt arī uzvedības konsultante Inese Jansone. Viņa stāstīja, ka apvienošana izdevusies veiksmīgi vadības smagā darba dēļ. Reizēm strādāts pat naktīs. Pirms pārmaiņām bijušas bailes par nezināmo.
Tomēr realitātē komandas darbs palīdzējis iecerēto īstenot. Sākumā gan skolēni mēģinājuši pārbaudīt sev vēl nezināmos pedagogus. Savukārt skolēnu starpā lieli konflikti nav bijuši.
“Pārbauda tos skolotājus, kas ir ienākuši jaunie skolā. Pārbauda, protams, ar savu uzvedību. [..] Te jau ir bijis tā, ka tie skolēni pirms tam viens otru ir pazinuši ārpus skolas. Līdz ar to ir bērni, kuri ir pazīstami, un viņiem ir vieglāk iekļauties vidē un pārmaiņās,” stāstīja Jansone.
Kopumā skolas darbinieces atzīst, ka apvienošanās izdevusies veiksmīgi. Abas ir vienisprātis, ka pie tā novedis smags komandas darbs.
