„Pirmdien mums būs koalīcijas sēde un pēc tam arī Ministru kabineta sēde, un es ceru, ka viss, par ko mēs ar premjeru bijām vienojušies, piepildīsies. Ja tas būs, tad es varēšu pateikt, ka mēs esam izcīnījuši naudu nākamajam gadam gan pirmsskolu pedagogiem, gan sporta pedagogiem. Gan pedagogiem ar trešo, ceturto un piekto pakāpi lielākas piemaksās un naudu apmācībām, lai varētu apmaksāt apmācības tiem pedagogiem, kuri strādā mazajās lauku skolās, lai viņi varētu pasniegt vairākus mācību priekšmetus un līdz ar to saņemt lielākas algas,” sacīja izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija).
Taču, taujājot skolu direktoriem, cik šogad saņems viņu pedagogi, skolu vadītāji neziņā rausta plecus. Mācību iestāžu darbinieki joprojām nav droši par savu nākotni.
Arī Kandavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Silvija Tiltiņa nesteidz priecāties par solījumiem: „Teikt šobrīd, ka mēs priecājamies par to, kas ir projektā - nē, jo nav sapratne, ko mēs iegūstam un ko zaudējam. 1. septembris ir pie durvīm, un kā vienmēr - ir tikai projekti.”
„Pagājušogad mēs arī nezinājām, kāda būs samaksa par slodzi un iepriekš arī mēs strādājām, nezinot vēl, cik par to saņemsim. Diemžēl, pirmo mēnesi pedagogiem sanāk strādāt neziņā,” pauž Bauskas Valsts ģimnāzijas direktors Raimonds Žabovs.
Izglītības ministrijā skaidro: mazajās skolās, kur ir pārāk maz skolēnu, lai varētu strādāt vairāk par slodzi, pedagogiem jāpaplašina pasniedzamo priekšmetu skaits un savstarpējā konkurencē skolās jāsamazina pedagogu skaits. Lai paplašinātu darbības loku skolotājiem, pašvaldībā jāpiesakās valsts atbalstam un tālāk mācības procesā jāapgūst papildu mācību priekšmetu mācīšanas prasmes.
„Tas, cik katram makā iekrīt, atkarīgs no tā, cik liela slodze, kādus darbus veic. Piemaksa būtu tāda pati. Tai pašā laikā gribu teikt, ka trešās pakāpes ieguvēji šogad pirmo reiz sāk saņemt lielāku atalgojumu, līdz ar to šiem skolotājiem būtu jāsajūt reāls ieguvums. Mēs runājam par 8% no 21 stundas. Tai pašā laikā mēs zinām, ka trešās pakāpes skolotāji strādā vairāk par vienu likmi un tad tas pieaugums būs lielāks, bet atkal jāsaka ka pieaugums atkarīgs no slodzes,” norāda IZM valsts sekretāres vietniece Evija Papule.
„Man gribas teikt, ka ir jāiet uz situāciju, kas bija pirmās brīvvalsts laikā, kad ir viens skolotājs, kurš var mācīt priekšmetus, kas vajadzīgi no pirmās līdz ceturtai un tālāk pamatskolā, lai viņš ir spējīgs darīt vairāk,” spriež Silvija Tiltiņa.
Skolotāji, kas ieguvuši trešo pakāpi, Latvijā ir vairākumā - 15 215, pedagogu ar ceturto kvalitātes pakāpi ir 1448, bet piekto pakāpi ieguvis tikai retais jeb 173 skolotāji. Aprēķināts, ka saņemot minimālo skolotāja algu 280 latus, pieskaitot piemaksu par trešo kvalitātes pakāpi ar vidējo likmi par slodzi, algas palielinājums varētu būt līdz aptuveni 30 latiem. Taču pagaidām, līdz valdības sēdei, šādi aprēķini vēl nav pilnībā vērā ņemami.
