Jaunjelgavas vidusskolā ceturtdien visu dienu strādājis policijas nepilngadīgo lietu inspektors. Tiesa gan, tas notiek gandrīz mēnesi pēc šokējošā gadījuma, kad skolas tualetē tika piekauts pirmklasnieks. Neoficiāli zināms, ka divi piektās klases skolēni atrāvuši durvis, viens mazāko turējis, otrs sitis pa kājstarpi.
Notikušo skolā jau izvērtējusi Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, kas secina - skolai bija jāreaģē laicīgāk „Ļoti bieži problēmas cēlonis ir tajā, ka ja notiek kaut kas tāds, skola nevēlas informāciju laist uz ārpusi un domā, ka pati tiks galā,” saka inspekcijas priekšniece Laila Rieksta – Riekstiņa. „Jo ir tāds pārprasts viedoklis, ka tas kaitēs skolas prestižam. Uzvedības problēmas incidentā iesaistītajiem skolēniem neradās tagad, pavasarī, tās bija radušās jau krietni pirms tam. Bet skola nevienam par to nebija ziņojusi, nevienu pašvaldības dienestu nebija lūgusi palīdzēt šīs situācijas risināt.”
Rieksta-Riekstiņa atzīst, ka līdz bērnu tiesību uzraugiem informācija par vardarbību skolās parasti nonāk vien tad, kad situācija jau ir samilzusi. Materiālu un apmācību, kā pedagogiem šādos gadījumos rīkoties, esot daudz. Bet ja agresīvo bērnu vecāki problēmu neatzīst, skola viena pati galā tikt nevar. Rieksta-Riekstiņa cer, ka situāciju uzlabos arī nupat grozītie Ministru kabineta noteikumi par skolēnu drošību, kas precīzāk atrunā skolas rīcību skolēnu agresijas gadījumos.
Jaunjelgavas vidusskolas direktora vietniece Jeļena Kalniņa stāsta, ka skolā notikušo ļoti pārdzīvo. Jau agrāk runājuši ar iespējamā varmākas vecākiem, cerējuši to atrisināt saviem spēkiem. Tagad skolā pastiprināti drošības pasākumi, bet, kā atzīst Kalniņa, katram klāt izstāvēt nevar. „Tagad noteikti katru, katru pārkāpumu juridiski noformēsim. Tiešām laikam policijai jāziņo biežāk, lai tiešām reaģē. Bet es domāju, ka arī vecākiem ir jāprasa lielāka atbildība par savu bērnu neaudzinātību,” saka Kalniņa.
Tikmēr bērnu vecākiem nereti pietrūkst informācijas, ko darīt - bērni vardarbību skolās mēdz noklusēt, jo baidās būt nosūdzētāji, saka juriste Kristīne Vilka. Viņasprāt, liela loma ir tam, cik aktīvi šādu gadījumu izmeklēšanā iesaistās skolas direktors un pedagogi. „Tas ir sadarbības jautājums starp bērnu vecākiem, skolas vadību, arī policiju. Zinu, ka skolā, kur mācās mani bērni, arī ir bijuši vardarbības gadījumi, bet tie ir ļoti, ļoti aktīvi risināti. Ir saukta policija, kas skaidrojusi, kādas var būt sekas šādiem gadījumiem,” norāda Vilka.
Bērnu tiesību inspekcijas priekšniece Jaunjelgavas vidusskolas gadījumā saskata problēmu arī tajā, ka policija uzreiz pēc incidenta nav ieradusies, norādot, ka vajadzīgs cietušā bērna vecāku iesniegums. „Būtu bijis svarīgi, ka policija būtu bijusi klāt tūlīt, uz vietas, kad incidents tikko bija noticis. Ja tad bērni būtu iztaujāti, viņi droši vien varētu pastāstīt daudz vairāk nekā tad, kad jau ir pagājis krietni ilgs laiks,” norāda Rieksta – Riekstiņa.
Jaunjelgavas skolā nav sociālā pedagoga un arī psihologs atbrauc vien reizi nedēļā. To par problēmu pārbaudē atzinis arī Izglītības kvalitātes valsts dienests, kas lūgs pašvaldību rast naudu šim mērķim, saka dienesta Uzraudzības departamenta direktors Normunds Venžega.
Tikmēr piekautais puisēns, pēc skolas vadības teiktā, pašlaik ir rehabilitācijas centrā un ārsti cer, ka vismaz fiziski viņš pilnībā atveseļosies.
