Deputātiem būs arī jābalso par priekšlikumu, kas ļauj policistiem piketa laikā noteikt papildus ierobežojumus, kas ir nepieciešami mierīgai pasākuma nodrošināšanai. Valsts policija šo jaunievedumu neatbalsta. Tomēr Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ir pretējās domās.
„Otrajā lasījumā, un es ceru Saeima šo pieņems, pēc tam vēl trešais lasījums. Uz priekšu gan pašvaldībām saskaņojot pasākumus, kas notiek vienlaicīgi, būs iespējas kaut kādā veidā novirzīt, izveidot telpu starp šiem pasākumiem, un arī policijai, kas uzraudzīs kārtību, būs tiesības veikt zināmus ierobežojumus. Un es ceru... Tas, protams, neatturēs tos, kuri kurina naidu, bet tas vismaz šo situāciju varbūt tik traki nedramatizēs kā pēdējā 16. martā. Bet tas attiecas uz jebkuru pasākumu un uz jebkuru datumu," cerīgs ir Latkovskis.
Vienlaikus plānots precizēt, ka pašvaldība var noteikt ierobežojumus attiecībā uz pasākuma norises vietu, laiku un veidu, neietekmējot pasākuma norises mērķi. Likumprojekts arī paredz noteikt, ka policija un citas kompetentās institūcijas sniedz ne tikai atzinumu par apdraudējumiem, bet arī norāda, kā tos varētu novērst.
Darbu pie minētā grozījumu projekta Iekšlietu ministrija (IeM) sāka jau iepriekš, bet likumprojekta virzība īpaši aktuāla kļuva pēc šā gada 16. marta notikumiem pie Brīvības pieminekļa, kur leģionāru piemiņas gājiena dalībnieki devās nolikt ziedus, bet biedrības "Apvienība pret nacismu" aktīvisti tikmēr atskaņoja ļoti skaļu, griezīgu mūziku krievu valodā. Abus pasākumus, kas faktiski notika vienā laikā un vietā, bija atļāvusi Rīgas pašvaldība.
