Likuma izmaiņas aktualizēja šā gada 16.marta notikumi pie Brīvības pieminekļa, kad „Apvienība pret nacismu” leģionāru piemiņas gājiena laikā atskaņoja skaļu mūziku un dziesmas krievu valodā. Iekšlietu ministrijā skaidro, ka likuma grozījumi ļaus pašvaldībām ierobežot pasākumu, ja tas traucēs cita iepriekš pieteikta pasākuma norisi, un piedāvāt citu laiku un vietu. Ja ierobežojumi nelīdzēs, pasākumu varēs arī aizliegt.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzskata, ka likuma izmaiņas ir viens no risinājumiem, kas novērsīs pretēju pasākumu vienlaicīgu norisi. „Tas ir viens no papildu rīkiem. Protams, tagad strādā attiecīgi pie grozījumiem par Brīvības pieminekļa statusu, kādi pasākumi var notikt pieminekļa pakājē un kāda ir tā kārtība. Tas ir vēl papildu mehānisms. Skaidrs, ka no Iekšlietu ministrijas viedokļa mums ir svarīgi, lai šī konfrontācija neveidotos. Jo diemžēl arī šī verbālā konfrontācija un pastāvīgs saasinājums visnotaļ rāda, ka sarežģī to situāciju kopumā,” skaidroja Kozlovskis.
Tikmēr Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs ir skeptisks par likuma izmaiņām, kas, viņaprāt, problēmu nerisinās. Jau tagad pašvaldībai ir tiesības ierobežot un arī aizliegt pasākumu, kas var traucēt citu. Iepriekšējo gadu pieredze rāda - ja pašvaldība kādu pasākumu aizliedza, tad tiesa vienmēr šo lēmumu atcēla. Turklāt, likuma grozījumos nav noteikti nekādi ierobežojumi attiecībā uz skaļruņu izmantošanu.
„Tādēļ šajā gadījumā jau nekas būtiski nemainās un vēl jo vairāk nekas nemainās attiecībā uz paziņošanas sistēmu un skaņu pastiprinošām ierīcēm, par kurām bija vislielākā diskusija. Jo par to, ka katru gadu notiek viens un tas pats, ka antifašisti ir tur, kur viņi ir un 16.marta pasākuma pieteicēji ir tur, kur viņi ir, tas jau nekas jauns nav. Tas, kas šogad bija - skaņu pastiprinošās ierīces un neviens vārds par to šajos grozījumos jau nav,” skaidroja Radzevičs.
Līdzīgās domās ir arī cilvēktiesību eksperte Anita Kovaļevska. Viņasprāt, likums par piketiem un gājieniem ir precizēts, skaidrāk atrunājot pasākumu saskaņošanas procedūru, bet nekādas būtiskas izmaiņas grozījumos nav manāmas. „Jau šobrīd pašvaldība ir tiesīga arī noteikt ierobežojumus attiecībā uz pasākuma norises veidu, laiku un vietu, ja tas ir nepieciešams. Un šobrīd vienkārši ar to jauno likumprojektu tas tiek noteikts skaidrāk un precīzāk, ka ir šīs te tiesības. Tāpat arī pašvaldībām likumā noteiktos gadījumos ir tiesības arī aizliegt piketus un gājienus un tas arī nemainās. Tā kā - tas likumprojekts ir tāds vairāk precizējošs,” norādīja cilvēktiesību eksperte.
Kovaļevska atzina, ka tāpat likums jau šobrīd pasaka, ka pašvaldībām ir jāuzklausa policijas atzinums par iespējamo apdraudējumu pasākumā un kādas rīcības ir nepieciešamas tā novēršanai. Likumprojekts pēc tā akceptēšanas valdībā nonāks Saeimas dienaskārtībā. Jau ir skaidrs, ka par likuma grozījumiem būs vēl debates, jo Rīgas dome nemierā ar likumprojektu sagatavojusi savus ieteikumus.
