Skaistkalni Latvijā un Germanišķu ciemu Lietuvā gan vieno, gan šķir Mēmeles upe. Abu krastu iedzīvotājiem izveidojusies tradīcija arī kopīgi atzīmēt Baltu vienotības dienu.
Covid-19 ierobežojumu dēļ šoreiz svētki notiek abos upes krastos, bet tomēr kopīgi.
Rāmie upes ūdeņi tālumā aiznes abos krastos dziedātos himnas vārdus, bet draudzību šoreiz apliecina apmainīšanās ar lāpām, ar kuru liesmu vienlaikus tiek iedegti ugunskuri.
Gan latviešu, gan lietuviešu valoda abos upes krastos dzirdama bieži. Radu raksti pierobežā ir savijušies tik cieši, ka nereti pat grūti pateikt, kuru pusi īsti saukt par mājām.
"Varbūt tāpēc, ka mana ģimene ir saistīta ar to, es ļoti saredzu to kopību. Kolhoza laikā mums pat bija tā, ka mēs novācām laukus kopīgi. Mēs gājām lietuviešiem palīgā, lietuvieši – mums," atceras skaistkalniete Eleonora Maisaka.
Arī ikdienā gan sadzīvē, gan pašvaldību sadarbībā latvieši un lietuvieši darbojas kopā.
To apliecina Vecumnieku novada priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals (Zaļo un zemnieku savienība): "Sadarbība ir kultūras jomā. Pie mums darbojas arī no Biržu puses daži uzņēmēji, un tādā veidā ''silda'' arī mūsu ekonomiku. Protams, ļoti liela plūsma ir no Lietuvas puses gan vasarā, gan ziemā, un to izjūt mūsu uzņēmēji veikalos."
Baltu vienotība izpaudusies jau 13. gadsimtā, kad kopīgiem spēkiem leģendārajā ''Saules kaujā'' tika uzveikts Zobenbrāļu ordenis. Lai gan abu valstu vēsturnieki joprojām nav vienojušies, kurā upes krastā vēsturiskā kauja notika, šodien abu tautu vienotība ir ne mazāk svarīga kā toreiz.
"No daudzām baltu ciltīm mēs esam palikuši tikai lietuvieši un latvieši. Un tagad jau tikai no mums ir atkarīgs, vai tālajā nākotnē mūsu pēcnācēji lepni sauks sevi par latviešiem un lietuviešiem, vai mēs būsim vienkārši pazuduši globālajā pasaule," pauž Skaistkalnes Novadpētniecības centra vadītāja Laima Indriķe.
Ar Latvijas Saeimas un Lietuvas Seima lēmumiem Baltu vienības diena tiek atzīmēta kopš 2000. gada.