Panorāma

Čerņihivas iedzīvotāja: Krievijas armija izlaupīja ciematus

Panorāma

Rīgas dome pret VARAM cīnīsies Satversmes tiesā

SEPLP saskata mēģinājumus ietekmēt redakcionālo neatkarību

SEPLP saskata politiskā spiediena mēģinājumu Pabrika vēstulē par žurnālista Ragozina interviju LTV

Aizsardzības ministram Artim Pabrikam (''Attīstībai/Par!'') pagājušajā nedēļā radušās aizdomas, ka LTV7 kanālā intervētais Latvijā dzīvojošais žurnālists Leonīds Ragozins ir Krievijas ietekmes aģents, tāpēc viņš sabiedrisko mediju padomei nosūtījis vēstuli, kritizējot intervējamā izvēli. Pabriks nenorādīja, kuri izteikumi raisījuši neapmierinātību, taču izteica domas, ka pēc tādām intervijām sabiedriskajiem medijiem pēc apvienošanas papildu nauda nav vajadzīga. Ministra rīcība pārsteigusi Latvijas Televīziju, kas šai kritikai nepiekrīt. Savukārt sabiedrisko mediju padome ministra rīcībā saskatījusi mēģinājumu izdarīt politisku spiedienu.

SEPLP saskata politiskā spiediena mēģinājumu Pabrika kritikā par žurnālista Ragozina interviju LTV
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Naktī uz sestdienu Pabriks savā "Twitter" kontā ievietoja vēstuli, kuru nosūtīja Sabiedrisko elektronisko līdzekļu padomei (SEPLP). Tajā viņš pauda neapmierinātību ar 29. martā LTV7 raidījumā notikušo interviju ar Ragozinu. Viņaprāt, sabiedriskais medijs aicinājis uz interviju iespējamo Krievijas ietekmes aģentu.

Pabriks vēstulē norādīja, ka turpmāko piecu gadu laikā sabiedriskajiem medijiem paredz par aptuveni 17 miljoniem eiro lielāku finansējumu nekā šobrīd.

"[..] rodas šaubas, vai šāds finansējums ir nepieciešams" – piebilda Pabriks.

Latvijas Televīzijas galvenā redaktore Sigita Roķe pārmetumiem nepiekrīt. Vēstule viņu pārsteigusi.

Roķe Latvijas Radio sacīja: "Krievu žurnālists Ragozins tiek nosaukts par ārvalstu ietekmes aģentu. Ja viņš ir aģents, ja viņš pārkāpj likumu, ja viņš ir aicinājis uz karu vai kaut ko tam līdzīgu, tad tas būtu drošības dienestu uzdevums ar šādu cilvēku tikt galā. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas Ragozins ir nosodījis karu Ukrainā, līdz ar to mēs neredzam nekādu iemeslu, kāpēc mēs ar viņu nevarētu runāt. Vēl jo vairāk – redakcionālais pamatojums, kāpēc Latvijas Televīzija ar šo cilvēku runāja, bija skaidri norādīts jau raidījuma sākumā, ka tas ir raidījums, kur vadītājs runā ar Krievijas neatkarīgiem žurnālistiem, lai noskaidrotu viņu viedokli par to, kas šobrīd notiek karā Ukrainā."

Latvijas Televīzija vērsīsies Eiropas Raidorganizāciju apvienībā, lai saprastu, vai ministra bažas ir pamatotas.

Savukārt Pabrika paustais par sabiedrisko mediju finansēšanu Roķi izbrīnījis.

"Mēs vēl joprojām esam viens no vissliktāk finansētajiem medijiem Eiropā. Un, manuprāt, īpaši šobrīd, kad mēs pilnām mutēm runājam par to, kā mums jācīnās ar dezinformāciju, kā mums ir jāsniedz pārbaudīta, atbildīga informācija – tieši šobrīd sabiedriskie mediji būtu stiprināmi, nevis ar šādiem paziņojumiem vājināti," viņa teica.

Saskata mēģinājumu izdarīt politisku spiedienu

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ir iepazinusies ar Pabrika vēstuli un sniegusi ministram atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, norāda padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis.

"Padomes rīcībā nav tādas no kompetentām iestādēm saņemtas informācijas, padomei nav savas kompetences to pārbaudīt, vai kāds ir vai nav iespējamais Krievijas ietekmes aģents. Padome būtu ļoti pateicīgi, ja mūs kāds iepazīstinātu ar personām, kuras, iespējams, ir Krievijas ietekmes aģenti. Bet mums noteikti nav tiesību iesniegt sabiedriskajiem medijiem kādus sarakstus ar personām, kas nebūtu aicināmas piedalīties raidījumos," Latvijas Radio sacīja Siksnis.

SEPLP nav tiesību iejaukties redakcionālās darbības jautājumos, tāpēc padome aicināja ministru šos jautājumus uzdot Latvijas Televīzijas galvenajai redaktorei Roķei un sabiedrisko mediju ombudam Andai Rožukalnei.

"Padome uzskata, ka šāda ministra viedoklis par viena raidījuma satura sasaisti ar finansējumu sabiedriskajiem medijiem, mūsuprāt, ir atklāts mēģinājums izdarīt politisku spiedienu un tieši ietekmēt sabiedrisko mediju saturu un redakcionālo neatkarību," norādīja Siksnis.

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, bieži manāma sabiedrisko mediju diskreditācija, sacīja Latvijas Universitātes pasniedzējs un pētnieks Mārtiņš Pričins.

Ja valsts augstākā līmenī apšauba mediju darbu, tas var atstāt būtiskas sekas.

"Šādi apgalvojumi izskatās pēc nepamatotiem, kas šajā gadījumā šķistu absurdi. Un balstot uz vienu piemēru, aicināt izvērtēt [sabiedrisko mediju] finansējumu kopumā, izskatās pārlieku avantūriski un neprofesionāli, jo, kā zināms, sabiedrisko mediju finansējums patiešām ir nepietiekams. Būtu jāstiprina gan latviešu valodā saturs, gan arī krievvalodīgo vidē," teica Pričins.

Pabriks Latvijas Televīzijai apgalvoja, ka kritizēto interviju esot noskatījies līdz galam.

"Es saprotu, ka šī atbildes vēstule ir juridiski ļoti skaisti noformēta, bet pēc būtības viņa praktiski nerisina neko. Un manā izpratnē, lai arī šī nav mana tiešā atbildība, bet man arī tomēr ir jāatbild vēlētāju priekšā. Un es gribētu šeit kaut kādu risinājumu pēc būtības."

Ar to viņš domājot šāda veida intervijas un šāda veida informācijas parādīšanos Latvijas medijos.

Viņš Latvijas Radio arī norādīja, ka esot iepazinies ar SEPLP atbildes vēstuli. Pabriks pauda, ka tajā neredz praktiskus problēmas risinājumus.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Viņš arī uzsvēra, ka šobrīd izcelts ir jautājums par sabiedrisko mediju finansēšanu, taču viņš neesot tas, kas dod vai nedod naudu medijiem.

"Jebkuram naudas pieprasījumam taču ir jābūt balstītam arī uz kaut kādu kvalitatīvu darba izvērtējumu un efektivitāti. Nez vai – tie vēlētāji, kas stāv kaut vai aiz manis vai aiz jebkura cita politiķa būtu tie, kas vēlētos dot līdzekļus, lai šāds Ragozins rādītos Latvijas medijos kara laika apstākļos," viņš sacīja.

Zināms, ka par Ragozina piedalīšanos LTV7 raidījumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) uzsākusi administratīvā pārkāpuma lietu. Tagad padome vērtējot, vai pārmetumi ir pamatoti.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt