Izplatītākās krāpniecības shēmas ir – naudas ieguldīšana, solot lielas bagātības. Maksājumu karšu datu izkrāpšana, uzdodoties par kurjeru pārstāvi, e-pasti ar viltus saitēm uz internetbankām un telefonkrāpnieki, kuri uzdodas par banku, apdrošinātāju vai kurjeru pārstāvjiem. Tieši telefonkrāpniekiem visbiežāk izdodas apmānīt seniorus, norādīja Valsts policijā.
Arī Maira, kura darbojas Rīgas Aktīvo senioru aliansē pastāstīja, ka ar krāpšanu ir saskārusies.
"Lai mēs ko stāstītu, lasītu un zinātu, tajā brīdī, kad notiek reāli zvani un uzrunāšana, tas seniors apmulst.
Viņš var sastrādāt tādas muļķības, ka viņš pēc tam saka "es nezinu, kāpēc es tā izdarīju", bet fakts jau ir noticis," klāstīja sieviete.
Viņai pašai reiz zvanījuši it kā apdrošinātāji, kuri solīja izmaksāt prēmiju. "Man regulāri zvani nāca. "Mēs zinām, ka esat cietusi auto katastrofā, un mēs jums gribam pārskaitīt naudu, lai palīdzētu." Es reāli biju avārijā cietusi pirms kāda pusgada. Gan vieglā veidā, un man uzreiz sasaucās ar šo avāriju. Pagaidi – kāpēc, kas, kur," pastāstīja seniore.
Bet šogad e-pastā Mairai piedāvāja virtuālo valūtu. "Jums uz konta tūlīt pārskaitīs 10 000 bitkoinus, jums jāapstprina bankas konts, bet tas darbojas 72 stundas. Un jūs vēl bonusu vinnējat kaut kādus 700 ko tur," klāstīja sieviete.
Maira krāpnieku lamatās neiekrita.
Valsts policijā norādīja, ka pērn, veicot zvanus, izkrāpti 6 miljoni eiro, un par to uzsākti 790 kriminālprocesi.
"Krāpnieki ļoti labi pārzina cilvēka psiholoģiju. Prot izmantot cilvēka vājās vietas, steidzina un mudina pieņemt nepārdomātus lēmumus,"
stāstīja policijas pārstāve Gita Gžibovska.
Telefonkrāpnieki visbiežāk nerunā latviešu valodā. Policijā norādīja, ka krāpnieku zvanu centri bieži atrodas ārpus Eiropas Savienības. "Bet, protams, šādos starptautiskos gadījumos izmeklēšana nevar būt ātra, un tā ir sarežģīta. Un bieži vien ir apgrūtināta šīs zaudētās naudas atgūšana," atzina Gžibovska.
Ja radušās aizdomas par krāpniecību, vispirms jāsazinās ar savu banku. Atsevišķos gadījumos, ātri reaģējot, maksājumu vēl var apturēt. Policija aicina ziņot par krāpniecības mēģinājumiem arī tad, ja cilvēks uz tiem nav uzķēries.
KONTEKSTS:
Dažādās starptautiskās krāpniecību shēmās interneta vidē Latvijā kopš 2017. gada cietuši vismaz 1500 cilvēki, kuriem izkrāpti vairāk nekā 14,5 miljoni eiro.
