Izglītības ministrijas un pedagogu arodbiedrības rudenī panāktā vienošanās paredzēja, ka līdz pērnā gada 7.decembrim ministrijai jāiepazīstina ar skolotāju algu modeļa uzlaboto versiju un visiem aprēķiniem. Šādu detalizētu dokumentu arodbiedrība joprojām nav saņēmusi.
Taču no dažādiem esot avotiem dzirdēts, ka aizejošā valdība varētu apstiprināt atalgojuma modeli, nesaskaņojot ar skolotājiem. Tas satraucis arodbiedrību vēl vairāk. “Mūs ir informējuši, lai esam modri, ka, iespējams, šo jauno modeli apstiprinās. Tas ir nācis arī no izglītības iestāžu vadītājiem, arī no noteiktām politiskām partijām, arī ierēdņi, arī žurnālisti, kuru rīcībā ir šāda informācija. Iespējams, ministrijas papildinājumi ir tiešām ļoti labi. Tādu iespēju mēs neizslēdzam, bet mums ir nepieciešams pārliecināties par to,” saka LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile kategoriski noliedz, ka algu modeļa pieņemšana tiktu plānota arodbiedrībai aiz muguras. Modeļa gala versija pirms virzīšanas uz valdību tiks saskaņota ar visiem partneriem. Taču saskaņošana nevedas tik gludi, kā gribētos.
“Kā piemēru es vēlos minēt pirmsskolas pedagogu atalgojumu. Šis atalgojums šobrīd nav valsts budžeta daļa. Pedagogiem, kas strādā ar bērniem līdz piecu gadu vecumam, tas ir pašvaldību budžets. Un līdz šim nav izdevies panākt vienošanos ar Pašvaldību savienību un LIZDA, un valdību par to, ka pirmsskolas pedagogu finansējumu pārņemtu valsts,” skaidro Seile.
Vispirms ir vajadzīga politiska vienošanās starp partneriem par šo un citiem būtiskiem jautājumiem, un tikai tad var izstrādāt detaļas un modeli apstiprināt. Ja vienoties izdodas tuvākajā laikā, modeli apstiprināt varētu vēl aizejošā valdība. Taču, atminoties, cik lēni jautājumu saskaņošana vedusies līdz šim, pedagogu atalgojuma modelis var tikt atstāts mantojumā arī nākamajam Ministru kabinetam.
Jau ziņots, ka IZM papildinājusi pedagogu atalgojuma jauno modeli ar ierosinājumiem, kas saņemti nu jau demisionējušās premjeres vadītās pašvaldību darba grupās, kā arī no LIZDA. Ministrija sola tādu mehānismu, kas ļaus pašvaldībām pielāgoties atalgojuma modeļa ieviešanai, nesamazinot pašreizējās amatalgas.
Tāpat ziņots, ka septembrī LIZDA un IZM sarunas par jaunu atalgojuma modeli nonāca strupceļā. 27.novembrī notika pedagogu vienas dienas brīdinājuma streiks. Galvenās streika rīkotāju prasības bija budžetā rezervēto deviņu miljonu eiro novirzīšana mazo skolu atbalstam un pirmsskolas pedagogu atalgojumam, kā arī papildu finansējumam zinātnei.
