Saules sagaidīšana ar karogiem, jaunsargu godasardzes un ziemas peldējumi. Latvija svin 100

Iedzīvotāji visā valstī aktīvi piedalījās valsts simtgades atzīmēšanas pasākumos. Simtgades kulminācija notiek Rīgā, taču svētki daudzveidīgi tiek svinēti arī citviet Latvijā. Uzrunātie cilvēki atzīst - izdzīvot valsts simtgadi ir īpaša dāvana cilvēka mūžā.

Astoņās vietās saullēktā paceļ valsts karogus

Svētku diena iesākās ar īpašiem rīta ieskandināšanas pasākumiem astoņās Latvijas vietās. Saullēktā skanēja himna un tika pacelts valsts karogs. Rīgā karogs tika pacelts pie Brīvības pieminekļa un Dzegužkalnā, kam sekoja ekumenisks dievkalpojums Rīgas Domā.

Spītējot sliktajiem laikapstākļiem, desmitiem cilvēku uz karoga pacelšanas pasākumu bija pulcējušies Tureidas muzejrezervātā. Sanākušie nodziedāja mūsu valsts himnu, kā arī skandēja dažādas latviešu tautas dziesmas.

Turaidas muzejrezervātā saule ir īpaši godāta. Šeit tā tiek svētīta latviešu gadskārtās, tāpēc arī Latvijai tik nozīmīgā gada dienā tieši saullēkta brīdī šajā vietā pacelts valsts karogs.

Vairākus tūkstošus cilvēku pulcēja ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa. Bet vēl krietni daudzskaitlīgāk bija apmeklēta svinīgā Nacionālo bruņoto spēku parāde 11.novembra krastmalā.Uz svētku pasākumiem ļoti daudzi cilvēki bija ieradušies kopā ar ģimeni, dažkārt arī trijās paaudzēs. Ar Latviju svētkus svin kopā arī Islandes, Lietuvas, Igaunijas un Somijas prezidenti un arī citi mūsu kaimiņvalstu viesi.

Galvaspilsētā svētdien notika arī Sarimas svinīgā sēde Nacionālajā teātrī, bet dienas noslēgumā gaidāms vērienīgs gaismas un mūzikas uzvedums.

Jelgavā jaunsardzes godasardze pie Jāņa Čakstes pieminekļa

Piecās Latvijas pilsētās 18. novembrī notika akcija "Brīvības sardzē", kuras laikā jaunsardzes godasardze simboliski godināja brīvības cīnītājus pie Latvijas brīvības simboliem. Jelgavā godasardzi pie Valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa nodrošināja Kalncieama vidusskolas aizsardzības mācības klases audzēkņi.

Akcijā ''Brīvības sardzē'', Jelgavā šogad piedalījās vienpadsmit Kalciema vidusskolas aizsardzības  mācības klases audzēkņi. Četriem jaunsargiem vēl īpašāku sajūtu radīja arī Latvijas valsts dibināšanas laika šinelis.

Dienas laikā pie pieminekļa pulcējās vairāki desmiti jelgavnieku.

Kuldīgā Latvijas simtgadi svin ar ziemas peldējumu, bet Likteņdārzā - ar 18 ugunskuru iedegšanu

Kuldīgas ziemas peldētāji jeb saukti arī par roņiem Latvijas simtgadi nolēma sveikt ar kopā sanākšanu. Dalībnieki pasākumā bija ar dažādu pieredzi ziemas peldēšanā. Tā Sintija Linde, kura ilgu laiku dzīvojusi Kuldīgā, bet šobrīd ir Ventspilī kopā ar savu māsīcu šogad bija apņēmušās peldēt simt vietās Latvijā. Talkā ņemta karte, bijis liels atbalsts no ģimenes un Kuldīga šai reizē bija simtā vieta, kur peldēts.

Dalībnieki pēc peldes sasildījās pirtī un turpināja dienu ar sarunām pie siltas tējas. Jeļena Miezīte atzina, ka šis ir sākums tradīcijai peldēt un būt kopā Latvijas dzimšanas dienā. 100 minūšu ziemas peldējums Latvijas simtgadei tika rīkots arī Rīgā, Jelgavā, Liepājā un Ventspilī.

 

Savukārt Likteņdārzā svētkus atzīmēja ar 18 ugunskuru iedegšanu un simtgades saulrieta sagaidīšanu. Gaismu saulrietā deva arī sveces, ko savāca skolēni tieši šim pasākumam, piedalījās 74 skolas, savācot 1,7 tonnas sveču materiāla.

Tūkstošiem cilvēku dodas lāpu gājienā

Vēl Rīgā 18. novembra vakarā notika tradicionālais lāpu gājiens. Tajā piedalījās 20 tūkstoši cilvēku, liecina gājiena organizatoru apkopotā informācija.

 

Lāpu gājiens sākās pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa, izvijoties caur Rīgas bulvāriem, tālāk nogriežoties pa Kaļķu ielu uz 11. novembra krastmalu un noslēdzoties pie Latvijas valsts dibināšanas vietas – Latvijas Nacionālā teātra. Gājienu organizēja Nacionālā apvienība.

Gājiena dalībniece Sabīne atzina, ka sajūtas tajā ir bijušas neaprakstāmas, bet Signija bija speciāli ieradusies no Lielbritānijas.

Tikmēr dažas stundas pirms tumsas iestāšanās šodien noslēdzās simtajai proklamēšanas jubilejai veltītais skrējiens. Aptuveni septiņdesmit cilvēki simto jubileju šodien pavadīja skrienot. Vienu kilometru par katru Latvijas gadu. Kaspars no Viļāniem atskrējis pirmais četrpadsmit stundās, finišējot Zaķusalā pie Latvijas Televīzijas.

Skrējiens par godu Latvijas proklamēšanai, notiek septīto gadu un katru gadu skrējēju un to, kas pieveic grūto distanci kļūst arvien vairāk.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti