Satversmes tiesa izbeidz lietu par liegumu kāpu aizsargjoslā celt jaunas ēkas

Satversmes tiesa nolēma izbeigt tiesvedību lietā par normu, kas aizliedz kāpu aizsargjoslā un pludmalē celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad tiek renovētas vai restaurētas esošās ēkas un būves.

Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma, kurā tika apstrīdēta Aizsargjoslu likuma norma, kas noteica, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad tiek renovētas, restaurētas vai rekonstruētas esošās ēkas un būves. Administratīvā rajona tiesa izskatīja lietu, kurā personai bija atteikta atļauja atjaunot ugunsgrēkā nopostīto dzīvojamo māju Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā. Atteikums pamatots ar apstrīdēto normu, minot, ka ēkas atjaunošana uz esošiem pamatiem uzskatāma par jaunu būvniecību.

Pieteikumā pausts uzskats, ka apstrīdētā norma nopostītās ēkas īpašnieku nostāda nelabvēlīgākā situācija iepretim tiem ēku īpašniekiem, kuru ēkas vai būves nav pilnībā iznīcinātas. Šāda attieksme esot pretrunā ar vienlīdzības principu (Satversmes 91.pants) un nesamērīgi aizskarot personas tiesības uz īpašumu (Satversmes 105.pants).

Saeima, sniedzot atbildes rakstu, pauda viedokli, ka lieta būtu atrisināma, nevis pārbaudot apstrīdētās normas atbilstību Satversmei, bet gan normas interpretācijas ceļā. Apstrīdētās normas izstrādes gaitā neesot apsvērti gadījumi, kad tiesiski uzbūvēta ēka gājusi bojā ugunsgrēkā un ēkas īpašnieks vēlas ēku atjaunot.

Tomēr likumdevējam neesot bijis nolūks šādos gadījumos ierobežot īpašnieka tiesības atjaunot ēku.

Tādējādi Satversmes tiesa secināja, ka pastāv likuma nepilnība attiecībā uz īpašnieka tiesībām atjaunot krasta kāpu aizsargjoslā uzbūvēto un ugunsgrēkā bojā gājušo ēku.

Satversmes tiesa secināja, ka pieteikuma iesniedzēja šajā lietā nav pilnībā izmantojusi juridiskās metodes konkrētā strīda atrisināšanai. Satversmei atbilstoša tiesību normas piemērošana citastarp ietver piemērojamās tiesību normas atrašanu un iztulkošanu, kā arī tiesību tālākveidošanu.

Kā norāda Satversmes tiesā, konstatējot likuma nepilnību, visupirms jāpārliecinās, vai to var novērst paša likuma ietvaros. Piemēram, ja likumā nav regulēta situācija, kura ir līdzīga citām tajā pašā likumā regulētām situācijām un kurai atbilstoši likuma mērķim vajadzētu būt noregulētai, uz neregulēto situāciju attiecināmas līdzīgo situāciju tiesiskās sekas. Satversmes tiesa secināja, ka likuma nepilnība, kura šādas ēkas atjaunošanu liedz, novēršama likuma ietvaros, ņemot vērā arī vispārējos tiesību principus, visupirms jau tiesiskās paļāvības principu. 

Tādējādi Satversmes tiesa atzina, ka tai nav pamata turpināt tiesvedību šajā lietā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt