Jau 20. augustā Ministru kabinetā nodokļu atlaižu samazināšanas jautājums tika apspriests. Taču plašāka sabiedrība par to netika informēta. Ne toreiz preses konferencē, ne arī vēlāk.
Neformālās sarunās šī ziņa nākusi ausīs Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) vadītājam, kurš pirmdien pēc tikšanās Finanšu ministrijā tam guvis arī oficiālu apstiprinājumu. Par ieceri viņš ir nepatīkami pārsteigts.
„Mēs droši varam droši prognozēt, ka vismaz par 30-40% samazināsies ziedotāju skaits un arī tie, kas turpinās ziedot, norijot tos papildu zaudējumus, diez vai varēs atļauties ziedot tik lielas summas,” bažīgs ir LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.
Komitejas vadītājs uzsver - uzņēmumu ziedojumi ir svarīgi, jo nepietiekams ir valsts atbalsts. Ja agrāk valsts un uzņēmumu finansējuma proporcija bijusi 60 pret 40, tad tagad esot otrādi. Samazinot uzņēmēju pienesumu, daudzu pasākumu norise būšot apdraudēta.
„Latvijas Jaunatnes olimpiāde ziemā Ērgļos - vairāk nekā 1000 bērnu no 100 skolām. Valsts nauda - apaļa nulle. Ja nebūs ziedotāju, nebūs arī šāda pasākuma. Vai brīdī, kad jaunatnes sports tiek deklarēts kā prioritāte, tas ir pareizi, es neesmu īsti pārliecināts,” saka Vrubļevskis.
Arī kultūras nozares darbiniekus šī ziņa satrauc. Īpaši tādēļ, ka nav skaidrs, kas ar to domāts, un ar iesaistītajām pusēm neviens nav apspriedies.
„Šinī valstī vispār ir problēmas ar lēmumu un atbildības kopsakarību. No Finanšu ministrijas ir nācis ļoti daudz sasteigtu, nepārdomātu lēmumu, un es gribētu redzēt kaut kādu analīzi, kaut vai tam, cik tad šobrīd ziedo, cik daudz naudas nonāk šādi kultūrai, cik nenonāk, un ko viņi vēlas panākt? Ka tur nonāks vēl mazāk? Nu tad paldies!” sašutis ir Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe.
Finanšu ministrijā skaidro, ka nodokļu atlaižu izmaiņas plānotas, lai pārliktu finansēšanas uzsvarus. Mazinot ziedojuma nodokļu atlaidi, ministrija cer uz lielākiem valsts ienākumiem. Bet atbildīgajām ministrijām drīzāk esot jāplāno, kā vajadzīgos izdevumus sportam vai kultūrai iekļaut pamatbudžetā, nevis prasīt uzņēmumiem.
„Ttiešām, krīzes laikā tas bija viens no risinājumiem, kā salāpīt šos caurumus - kultūras jomā, labdarības jomā un izglītībā. Bet turpmāk jāmeklē veids, kā to finansēt caur valsts budžetu,” savu nostāju skaidri pauž finanšu ministrs Andris Vilks.
Garantiju tam, ka uzņēmumu naudas sarukumu no valsts budžeta varēs kompensēt uzreiz, finanšu ministrs nedod. Viņš atzīst, ka acīmredzot vēl būs diskusijas un jārunā par kādu pārejas periodu. Laika gan nav daudz, turklāt jautājumu valdībā plānots skatīt jau rīt.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, šobrīd uzņēmumu ziedojumi sabiedriskā labuma organizāciju budžetus gadā papildina par kopumā 13,5 miljoniem latu.
