„Mēs pieprasām dzelzceļa staciju pie Salacgrīvas!” – šāds aicinājums lasāms domubiedru grupas izveidotajā mājas lapā www.stacijasalacgriva.lv. Un vēstuli ar dzelzceļa stacijas izveides pieprasījumu parakstījuši 530 novada iedzīvotāji. Šo prasību savā ārkārtas sēdē atbalstīja arī novada pašvaldības deputāti.
Ja citus novadus iecerētā dzelzceļa līnija skar vai šķērso daļēji, tad Salacgrīvas novadam, kura teritorija ir gandrīz vai gar visu Vidzemes piekrasti, šī līnija iet cauri visā garumā un tie ir ap 60 kilometru, būtībā pārdalot novadu. Līdz ar to ir ne tikai uztraukums par skartajiem īpašumiem, jo, kā vērtē Salacgrīvas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Cīrulis, jārēķinās, kā šī dzelzceļa līnija ietekmēs dzīvi novadā ne jau tikai tuvākajā nākotnē:
„Tas ir nākotnes jautājums, gan desmit, gan 150 gadu, 170 gadu jautājums, līdz ar to tas ir pietiekoši mulsinoši. Un iedzīvotāju ierosinājums bija veidot koordinācijas grupu, kura varētu turpmāk pētīt šo jautājumu un kopā atrast labāko risinājumu.”
Iedzīvotāju satraukums jau tāds pat kā daudzviet – par īpašumiem, bet saprotot, ka no dzelzceļa jau neizbēgt, salacgrīvieši uzskata – jāgūst no tā maksimālais labums. Tāpēc arī viena no nostādnēm, kā uzskata novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, ir prasīt, lai būtu arī vietējie pārvadājumi:
„Kas notiek ar reģioniem? Un mums tas pamatjautājums ir, vai varam ko iegūt, un acīmredzot tie ir vietējie pasažieru pārvadājumi, kas dotu jaunu elpu, līdzvērtīgi atpakaļ no zaudētās infrastruktūras.”
Savukārt vietējo iedzīvotāju iniciatīvas grupa neilgi pirms sabiedriskās apspriešanas beigām uzsāka parakstu vākšanu par stacijas izveidi pie Salacgrīvas. Viens no šīs domubiedru grupas pārstāvjiem, Kuivižu iedzīvotājs Dzintris Kolāts atzīst - netiek jau prasīts nekas ārkārtējs un šo pieredzi, kā ar vilcienu var veiksmīgi nokļūt no vienas Eiropas daļas citā, guvis braucot no Zagrebas, kad Islandes vulkāna izvirdums liedza gaisa satiksmi.
„Tas bija tajā laikā, kad tas Islandes vulkāns izvirda, līdz ar to lidmašīnas aizvērās un nācās tajā Zagrebā kādu laiku dzīvot, un es izdomāju, ka jābrauc ar vilcienu uz dzimto pusi. Un man izsniedza garu, garu biļeti no Zagrebas līdz Varšavai, es braucu ar kādiem trim četriem vilcieniem - gan ar ātrajiem, gan vietējiem - un man nāca prātā tāda doma, ka ar vilcienu no Salacgrīvas mēs varam aizbraukt līdz Rīgai, Rīgā kāpjam iekšā ekspresī. Un aizbraucam tālāk,” piedzīvoto atceras Kolāts.
Stacijas izveides atbalstītāji arī uzskata, ka tā būtu arī nozīmīgs devums novada attīstībai. Szelzceļa stacijas izveidi savā domes sēdē atbalstīja arī Salacgrīvas pašvaldības deputāti: „Dome atbalsta šo dzelzceļu tikai pie nosacījuma, ja Salacgrīvā un pie Tūjas krustojumā šādu reģionālo staciju izveido, pretējā gadījumā šim vilcienam, kas stājas tikai Pērnavā un Rīgā Salacgrīvas novadā ir tikai mīnuss.”
Salacgrīvieši nav arī mierā ar termiņiem, kādi ir doti rakstisko iesniegumu iesniegšanai: „Pagarināt šo iesniegumu iesniegšanas termiņu uz pusgadu, savukārt, mēneša laikā sniegt iedzīvotājiem atbildes uz tiem iesniegumiem, kuri jau ir iesniegti.”
Bet Salacgrīvas dome arī prasa iekļaut sava novada pārstāvi tehniskā projekta izstrādāšanas darba grupā, lai rastu veiksmīgākos risinājumus, kas skar dzelzceļa infrastruktūras izveidošanu novada teritorijā un piekļuvi īpašumiem.
