Kā vēstīts, Ministru kabinets Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijai (LTV) apstiprinājis tikai bāzes budžeta finansējumu, noraidot visas tā sauktās jaunās politikas iniciatīvas. To vidū bija gan studijas izveide Latgalē informatīvās telpas stiprināšanai, gan tādu lielu pasākumu kā olimpiādes norises translācija.
Tomēr nauda ir piešķirta saliedētības raidījumiem „Kolna sāta” un „21. gadsimta latvietis”. Tāpat finansējums atrasts sabiedrisko mediju apvienotā portāla lsm.lv uzturēšanai.
Taču sabiedriskajiem medijiem nākamajā gadā būs jādzīvo ar budžetu, kas būs par 668 000 eiro mazāks nekā šogad.
Neatbalstīto saraksts plašs
Valdības neatbalstīto lietu un finansējuma saraksts ir diezgan plašs. Naudas ziņā ietilpīgākais pasākums ir olimpiskās spēles Brazīlijā. Šo notikumu pārraidēm LTV un LR nepieciešami ap 400 000 eiro.
Tāpat valdība noraidījusi priekšlikumu turpināt finansēt sabiedrisko mediju apvienotā portāla lsm.lv angliskās versijas uzturēšanu, kam vajadzīgi 40 000 eiro. Eiropas Savienības (ES) prezidentūras laika atspoguļošanai tādu naudu iedeva, bet turpmāku finansējumu noraida.
Tāpat nauda nav atradusies studijas izveidei Latgalē, lai gan par informatīvās telpas stiprināšanu politiķi runā diezgan regulāri.
300 000 eiro būtu vajadzīgi, ja studiju veidotu kopā ar LTV. Tāpat 75 000 eiro prasīti, bet nav piešķirti krieviski raidošajiem komercmedijiem Latgalē.
Analītiskie raidījumi paliek bešā
Ministru kabinets (MK) noraidījis arī jauno iniciatīvu par žurnālistikas un īpaši analītiskās žurnālistikas stiprināšanu gan LR, gan LTV, ar ko bija domāts sākt darbu pie kopēja sabiedrisko mediju satura.
Latvijas Radio informatīvi analītisko raidījumu turpināšanai nākamā gada budžetā vairs nebūs gandrīz puse no summas.
NEPLP finansējuma saglabāšanu nav panākusi, tāpēc Saeimas komisijā par nepiešķirto naudu padomes loceklis Dainis Mjartāns runāja nu jau vajadzības izteiksmē.
"Analītiskais bloks Latvijas Radio būtu jāpalielina, jo tas arī atspoguļojas reitingos, un Latvijas Radio pirmajai programmai, es domāju, ka ir vēl kur kāpināt," teica Mjartāns.
Lai gan valdība nav atbalstījusi, Latvijas Radio vadība jau vērsusies Saeimas Budžeta komisijā, prasot 48 000 eiro, lai arī nākamajā gadā nodrošinātu Briseles korespondenta darbu LR 4. kanālā, informējot par norisēm Eiropā.
Gandrīz 400 000 eiro NEPLP prasījis satura veidošanai analītiskiem raidījumiem komercmedijos. Arī to MK ir noraidījis.
Latvijas Radio ēkas remonts izpaliks
Naudu FM nesola arī Latvijas Radio ēkas kapitālajam remontam, par ko budžeta veidošanas laikā tiek spriests katru rudeni. Tāpēc Latvijas Radio valdes loceklis Uldis Lavrinovičs deputātiem rādīja fragmentu no satrupējušās apkures sistēmas caurulēm un 90. gadu beigu vēstuli ar prasījumu pēc naudas remontam.
„Man kabinetā ir divi eksponāti, kurus es arī atnesu. Viens eksponāts, kuru es esmu apsolījis tikai tajā gadījumā, kad īstenosies visi mērķi, kas šajā vēstulē ir minēti. Tā ir 1998. gadā [toreizējā LR vadītāja] Dzintra Kolāta rakstītā vēstule Ekonomikas ministrijai par nepieciešamību Latvijas Radio ēkai veikt remontu. Otrs eksponāts ir 1927.gadā celtās mājas apkures sistēmas izgrieztais fragments, kuru mēs izgriezām, jo diemžēl draudēja noplūst studija,” sacīja Lavrinovičs, uzsverot, ka jau gadiem nedz LR, nedz Latvijas Televīzijai nav piešķirti līdzekļi tehniskam remontam.
Naudu sola meklēt vien studijai Latgalē
Ap 400 000 eiro esot prasīti, bet nav iedoti, Brazīlijā paredzētās olimpiādes atainošanai sabiedriskajos medijos. Šo lietu uzskaitījums saniknoja Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru "Vienotības" politiķi Arvilu Ašeradenu, kas lika NEPLP pārstrādāt budžetu.
"Stratēģija attiecībā uz olimpiādi ir sen pazīstams vecs triks. Kādu ļoti svarīgu lietu izņemt ārā, par to klusēt (..) un tad prasīt piešķirt naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šis nav neatliekams gadījums. Nebūs naudas, un meklējiet tās naudas iekšienē! Bija skaidrs, kad olimpiāde būs! Vai tas bija kāds noslēpums?" teica FM pārstāvis.
Tomēr vienīgais, kam deputāti solīja meklēt naudu, ir studijas izveide Latgalē. Tāpēc NEPLP uz Sabiedrisko lietu komisiju pēc pāris nedēļām dosies atkal, teica padomes pagaidu vadītāja Aija Dulevska.
"Jāsagatavo šī tāme un tad mums pašiem jābūt skaidrībai par šīm prioritātām, un mums ir jāsagatavo ziņojums par monitoringa centra darbu," teica Dulevska.
Kamēr padome skata prioritātes, secināms, ka padomei no tām tuvākās būs visu elektronisko mediju monitorings un sabiedrisko mediju studija Latgalē, nevis satura stiprināšana, tehniskie uzlabojumi, vienota sabiedriskā medija izveide, reklāmas tirgus pamešana un virkne citu politiskajā dienaskārtībā ik palaikam iekļautu jautājumu.
