Paziņojumā medijiem Saeimas Preses dienests informēja, ka 23. aprīlī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas aizliedz publiskos pasākumos izmantot bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu, kā arī tā elementus. Aizliegums ietver arī bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas karogu, ģerboņu un himnu, nacistiskās svastikas, SS zīmes un padomju simbolu – sirpja un āmura līdz ar piecstaru zvaigzni - izmantojumu.
Grozījumi paredzēja, ka izņēmums attiecināms uz gadījumiem, kad minēto simbolu izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu un to izmantošanu ir atļāvusi pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts rīkot publisku pasākumu.
Valsts prezidents lūdza otrreiz caurlūkot šīs izmaiņas, aicinot deputātus no pieņemtās normas izslēgt deleģējumu pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts rīkot publisku pasākumu, noteikt izņēmuma gadījumus vai iekļaut šo normu likuma nodaļā, kas nosaka publiska pasākuma pieteikšanas un iesniegumu izskatīšanas kārtību. Tāpat prezidents aicināja papildināt likumu ar publiska pasākuma apmeklētāju un dalībnieku pienākumu ievērot likumā noteiktos ierobežojumus.
19. maijā Saeimas komisijas deputāti likuma otrreizējā caurlūkošanā lēma izslēgt pašvaldībai noteikto deleģējumu. Tāpat nolemts izstrādāt komisijas priekšlikumu, precizējot, ka izņēmums attieksies uz gadījumiem, kad minēto simbolu izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem.
Deputāti arī atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka publiska pasākuma apmeklētājiem un dalībniekiem ir pienākums ievērot likumā noteiktos ierobežojumus.
Komisija aicinās Saeimu likumu otrreizējā caurlūkošanā skatīt 4. jūnijā.
