Prezidenta ieskatā ar likuma grozījumiem Saeima nepārprotami aizliegusi publiskos pasākumos izmantot bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu (formas tērpus), šā apģērba elementus, kā kopums (apģērba gabali, aksesuāri, atpazīšanas zīmes, kokardes, uzpleči, aprīkojums) pēc to vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes. Levits pauž atzinību par Saeimas veikto likuma precizējumu, kas padarot vēl iedarbīgāku un precīzāku ietverto abu totalitāro režīmu simbolu izmantošanas aizliegumu.
“Demokrātiskā sabiedrībā nevar būt pieņemama un akceptējama abu totalitāro režīmu simbolu un atribūtu publiska lietošana ar nolūku slavināt attiecīgo režīmu ideoloģiju vai paust nostalģisku sentimentu par šiem režīmiem, tādējādi mēģinot tiem piešķirt zināmu pievilcību, popularizēt to plašākai sabiedrībai vai tos atkal padarīt par normalitāti publiskā diskursā,” Saeimai nosūtītajā vēstulē raksta prezidents.
Levits vēstulē atgādina, ka “Latvijas Republikas Satversmes ievads paredz valsts un sabiedrības pienākumu nosodīt komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus. Viena no šī pienākuma īstenošanas formām ir arī attiecīgo režīmu simbolu un to totalitāro un noziedzīgo dabu īpaši izceļošu atribūtu izslēgšana no publiskās telpas”.
Tai pašā laikā Valsts prezidents likuma otrreizējās caurlūkošanas laikā aicinājis Saeimu novērst atsevišķas tehniskas likuma normu formulējumu nepilnības, kas varot radīt šaubas par likuma normu tvērumu.
Levits uzsvēris, ka likumdevējam pašam jālemj ar likumu par visiem iespējamiem izņēmumiem attiecīgo simbolu lietošanas aizliegumā. Jau šobrīd likums pieļauj šādu simbolu izmantošanu publiskos pasākumos, ja to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu. Tomēr līdzās šiem izņēmumiem
Saeima jaunajos likuma grozījumos ir ietvērusi vēl papildu norādi uz pašvaldības tiesībām lemt par atļauju izmantot aizliegtos simbolus. Valsts prezidenta ieskatā tas nav pieļaujami.
Saeimai nosūtītajā vēstulē Levits vērš uzmanību, ka šāda norāde likuma tekstā ir pārprotama un rada riskus valsts kopējai politikai un vienotai pieejai totalitāro režīmu simbolu aizlieguma nodrošināšanā. Likuma formulējums varētu arī sekmēt dažādu likuma tulkojuma un līdz ar to dažādas prakses iedibināšanos dažādās pašvaldībās.
Levits aicinājis Saeimu izslēgt norādi uz pašvaldības iespējām lemt par atļauju izņēmumiem no simbolu aizlieguma.
“Labas likumdošanas princips prasa, lai pats likumdevējs jau sākotnēji izslēgtu jebkādas šaubas par likuma normu tvērumu un nedotu vismazākās iespējas likuma apiešanai vai tā iedarbības mīkstināšanai,” vēstulē raksta Levits.
Tāpat Levits norādījis uz nepieciešamību Publisku izklaides un svētku pasākumu likumā skaidri paredzēt ne vien publiska pasākuma organizatora, bet arī publiska pasākuma apmeklētāju un dalībnieku pienākumu ievērot likumā noteiktos aizliegumus, tostarp aizliegumu izmantot abu totalitāro režīmu simbolus.
Publiskā pasākumā likumā noteiktos aizliegumus ir pienākumus ievērot kā publiska pasākuma organizatoriem, tā arī šāda pasākuma apmeklētājiem un dalībniekiem. Likumam jānodrošina, ka administratīvo atbildību par likuma prasību pārkāpšanu iespējams piemērot kā publiska pasākuma organizatoriem, tā arī publiska pasākuma apmeklētajiem un dalībniekiem.
