/Papildināts/
Balsojums Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā par atbalstu Imigrācijas likuma grozījumiem liecina, ka uzturēšanās atļauju kvotas no nākamā gada tomēr būs. Par to komisijas sēdē balsoja visi, izņemot „Saskaņas centru". Viens no atbalstītājiem bija arī Ainars Latkovskis no „Vienotības".
„Atstāt to, kā bija, nebija iespējams, jo šo pieteikumu skaits un arī to, kuri ieguva termiņuzturēšanās atļaujas, skaits bija milzīgs. Un no drošības viedokļa es kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs uzskatu, ka tas vairs nebija panesams arī mūsu drošības sistēmai. Jo, ja mēs gribam šeit kādu laist iekšā uz dzīvi, mums šis pieteicējs ir jāpārbauda. Bet pie tādiem apmēriem tas praktiski ir neiespējami vai ļoti, ļoti sarežģīti. Kvotas šo pieteicēju skaitu samazinās. Paskatīsimies, cik daudz," savu viedokli argumentēja Latkovskis
Nacionālā apvienība, kas izvirzīja prasību ierobežot uzturēšanās atļauju piešķiršanu, panākto sauc par kompromisu, saka tās deputāts Dzintars Rasnačs:
„Tas ir labākais, ko varēja panākt. Lai gan Nacionālā apvienība vispār iestājas pret uzturēšanās atļauju tirgošanu pret nekustāmo īpašumu trešo valstu pilsoņiem."
„Saskaņas centrs" uzskata, ka kvotu ieviešana veicinās korupciju. Tāpat, ja šo programmu ar laiku izbeidz, nav arī skaidrs, kādas investīcijas varētu nākt vietā.
„Un tad man tas viss atgādina boļševikus 1917. gadā, kad bija revolūcija, ka visu nojauksim, salauzīsim un tad domāsim, ko celsim vietā. Man tāda pieeja nekādas simpātijas neizsauc," negatīvo noskaņojumu pauda „Saskaņas centra" deputāts Jānis Ādamsons.
Grozījumi Imigrācijas likumā paredz ne tikai kvotu ieviešanu. Ārzemnieki varēs iegūt termiņuzturēšanās atļaujas, arī iemaksājot budžetā 50 tūkstošus eiro. Sākotnēji pret to bija asi iebildumi. Tomēr viens no idejas autoriem, Reformu partijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters uzsver, ka maz kurš gribēs zaudēt tik lielu naudu, jo dzīvokli vai uzņēmumu vienmēr var pārdot, bet šo naudu atgūt nevarēs.
„Nē, nē. Izpratne šeit, ja runājam par deputātiem komisijā, ir kļūdaina, domājot, ka jebkuram tagad visvilinošākais instruments būs 50 tūkstoši eiro. Tā nebūs!" ir pārliecināts Demiters. Turklāt nauda aiziešot pirmā mājokļa programmai jaunajām ģimenēm un darba vietu radīšanai mazajos uzņēmumos. ,
„Ja minām šīs divas pamatprogrammas, tad ne vienai, ne otrai budžetā neatradās nauda. Tad caur šo instrumentu mēs pie finansējuma, es ceru, ka nonāksim, jo mēs šobrīd nevaram paredzēt, vai tie būs 20 vai 25 miljoni vai kāda cita summa. To mēs redzēsim apmēram pirmajā ceturksnī," norāda Demiters.
Grozījumi paredz, ka turpmāk, lai iegūtu uzturēšanās atļauju, ārzemniekiem, pērkot nekustamo īpašumu, būs budžetā jāiemaksā vēl 25 tūkstoši eiro, kas netiks atmaksāti. Galīgais balsojums par šīm izmaiņām ir paredzēts ceturtdien Saeimas plenārsēdē.
