Saeimas komisija atbalsta sabiedrisko mediju satura nodošanu komercmedijiem

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti lēma konceptuāli atbalstīt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma grozījumus, paredzot iespēju sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu valsts valodā veidoto saturu nodot komercmedijiem titrētus vai ieskaņotus mazākumtautību valodās. Pagaidām gan vēl nav zināms ne šādi sagatavojamo programmu loks, ne arī precīzas izmaksas.

Pēc vairāk nekā 100 Krievijas kabeļtelevīzijas kanālu slēgšanas steigšus jāpiedāvā kvalitatīvs vietējais saturs auditorijai, kas medijus nepatērē latviešu valodā. Meklējot ātrus risinājumus, sagatavoti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā.

Komisijas sēdes laikā pilnveidotā likumprojekta teksta versija paredz, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi valsts valodā veidotos ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus vai to daļas pēc iespējas ieskaņo vai subtitrē mazākumtautību valodās un tos var nodot raidīšanai komercmediju platformās.

Bažas, ka šāda pieeja varētu kļūt par ilgtermiņa risinājumu, intervijā Latvijas Radio pauda Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) vadītājs Jānis Siksnis.

"Par ko šobrīd runā politiķi un kam padomes vairākums, tostarp es, nevaram piekrist, ir, ka to mēģina ielikt kā ilgtermiņa pastāvīgu risinājumu, ka sabiedrisko mediju saturu var nodot komercmedijiem ar domu sasniegt jaunas auditorijas. Tas var kaitēt sabiedriskajiem medijiem, to auditorija ilgtermiņā samazināsies," norādīja Siksnis.

Par to, kurus sabiedrisko mediju produktus varētu titrēt vai ierunāt mazākumtautību valodās, pagaidām trūkst skaidrības, norādīja arī sabiedrisko mediju vadība – Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājs Ivars Priede un Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne. Viņa arī piebilda, ka Latvijas Radio jau piedāvā saturu arī ukraiņu valodā.

Ivars Priede: "Jūs esat pieņēmuši lēmumu, ejam uz priekšu. Būs daudz izaicinājumu priekšā."

Una Klapkalne: "Mulsina sasaiste ar attiecīgo Ukrainas likumu, jo mēs veidojam arī saturu ukraiņu valodā. Vai mums arī tas būtu jāieskaņo citā valodā, un kādi vēl ir tie mērķi."

Padomes loceklis Jānis Eglītis norādīja, ka vairākkārt izrādīta interese par sabiedriskās televīzijas krievu valodā sagatavotu ziņu saturu, kas atduras pret autortiesību jautājumu. Mēģinājumi diskutēt aizkaitināja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāju Artusu Kaimiņu.

"Vajag līdz tiem cilvēkiem, kuriem 100 kanāli ir aizslēgti, iedot kaut ko mazliet, ka tiešām karš ir Ukrainā. Padalieties ar to savu super saturu. Kas jums, reitingi samazināsies? Nē, tieši pretēji," pārliecināts Kaimiņš.

Atbalstu likumprojektam pauda arī uzņēmuma "Tet" vadības pārstāvis Toms Meisītis. Viņš norādīja, ka galu galā sabiedriskie mediji varētu būt ieguvēji.

"Mēs ticam, ka sabiedriskās TV platformu zīmoliem parādoties komercmediju platformās, tas veicinātu auditorijas plūsmu uz sabiedriskā medija platformām. Tas būtu veiksmīgs sadarbības modelis, kādu likums jau paredz," teica Meisītis.

Pašlaik likumprojektā norādīts, ka raidījumu tulkošanai un titrēšanai papildu vajadzēs līdz 63 000 eiro. Gan mazākumtautību auditorijai sagatavojamo raidījumu skaitu, gan izmaksas vēl precizēs, sagatavojot priekšlikumus uz otro lasījumu. Tos paredzēts skatīt pēc nedēļas, lai likuma grozījumus Saeimas sēdē steidzamības kārtībā pieņemtu 16. jūnijā.

KONTEKSTS:

Pamatojoties uz nepieciešamību stiprināt informatīvās telpas drošību, politiķi izlēmuši, ka labākais veids, kā sasniegt Latvijā dzīvojošo krieviski runājošo auditoriju, ir – nododot LTV un Latvijas Radio saturu komercmedijiem. Tas noticis bez plašām diskusijām ar ekspertiem, faktiski aiz slēgtām durvīm, nav arī skaidri zināms, cik lielu papildu auditoriju šādi varēs sasniegt.

SEPLP vadītājs norādīja, ka padome atbalsta sabiedrisko mediju satura nodošanu komercmedijiem ārkārtas situācijas laikā, taču SEPLP iebilst pret ieceri nodot saturu uz neierobežoti ilgu laiku. Siksnis atzina, ka piekrīt sabiedrisko mediju bažām, ka tādēļ var samazināties sabiedrisko mediju auditorija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt