Prasa pases ar biometriskiem datiem
Saeimas preses dienestā informēja, ka Latvijas nostājā uzsvērts – no vīzu prasības ieceļošanai ES jāatbrīvo tikai tie Turcijas pilsoņi, kuriem ir ES standartiem atbilstoša biometriskā pase.
Tāpat komisija apstiprināja arī Latvijas pozīciju par bezvīzu režīma apturēšanas mehānisma stiprināšanu. Bezvīzu režīma apturēšanas mehānisms paredz iespēju, pieaugot nelegālās imigrācijas plūsmām no kādas konkrētas valsts, apturēt bezvīzu režīmu ar šo valsti.
Lai ieviestu bezvīzu režīmu, Turcijai tika izvirzīti 72 nosacījumi, kuri jāizpilda līdz šī gada jūnija beigām. Patlaban Turcija nav izpildījusi septiņus, tostarp prasību par atbilstošām biometriskām pasēm.
Bezvīzu režīma ieviešana ļautu Turcijas pilsoņiem ar biometrisko pasi ieceļot Eiropas Savienībā uz laiku līdz 90 dienām.
Maksa par bēgļu plūsmas mazināšanu
ES un Turcijas vienošanās paredz bezvīzu režīma noteikšanu vēlākais līdz šī gada jūnija beigām. Viena no prasībām Turcijai bezvīzu režīma ieviešanai bija vienošanās par nelegālās imigrācijas plūsmas no Turcijas apturēšanu ievērošana, proti, Turcijai jāuzņem atpakaļ nelegālie imigranti, kas no tās teritorijas ieceļojuši ES.
Tieši uz lielo bēgļu plūsmu norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Armands Krauze (Zaļo un zemnieku), sakot, ka pēc šīs vienošanās bēgļu plūsma pāri Vidusjūrai ir apstājusies.
Taujāts par cilvēktiesību pārkāpumiem Turcijā, viņš uzsvēra, ka pašlaik primāri ir apstādināt bēgļu plūsmu uz Eiropu. “Mēs rūpējamies par to, lai iedzīvotājiem būtu drošība, lai nebūtu jāsaskaras ar tiem bēgļiem,” pauda deputāts.
ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme, kurā plānota viedokļu apmaiņa par vīzu liberalizācijas jautājumiem, tostarp attiecībā uz Turciju, paredzēta 20.maijā.
Šaurā bezizeja
Tikmēr Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzīst, ka Eiropas valstīs noskaņas par bezvīzu režīmu ar Turciju ir atšķirīgas. Viņš lēš, ka ne visi ES prasītie jautājumi Turcijā netiks pieņemti, bet, neskatoties uz to, Eiropas Parlaments un Padome varētu nobalsot par bezvīzu režīmu.
Zīle nepieciešamību pieņemt šādu lēmumu saista ar Vācijas politiķu kļūdām bēgļu jautājumā: “Ja kāds teiktu pērn pavasarī, kad vēl nebija bēgļu plūsmas, ka Eiropas politiķu kļūdu dēļ Turcija varēs iegūt bezvīzu režīmu 2016.gada rudenī, neviens tam neticētu. Bet šīs ir gadījums, kad tas notiek.”
Arī politologs Kārlis Daukšts pašreizējo situāciju dēvē par “šauro bezizeju”.
Turklāt Eiropas austrumu valstīm Turcija kļūšot par valsti, kas regulē bēgļu plūsmu. Tas radīšot apdraudzējumu arī Latvijas drošībai. “Baltijas valstis var tikt izmantotas kā tranzītzona, ne tikai lai apstātos šeit, bet virzītos uz Ziemeļeiropu,” pauda Daukšts.
