Jau sen aktuāls jautājums, kas jārisina. Tā jautājumu par mediķu netiešo kļūdu dekriminalizēšanu raksturo lielākā daļa veselības jomas ekspertu, kas otrdien, 26.novembrī, Saeimā sprieda par šī jautājuma virzību. Kā galvenais arguments – tas ļautu mainīt sistēmu no sodošas uz izpētošu. Savukārt, izpētot kļūdas, būtu iespējams no tām mācīties un nepieļaut to atkārtošanu nākotnē. Tāpat tas mazināšot ārstu baidīšanos veikt kādus darbus, un neliktu ārstiem slēpt kļūdas, ja tādas pieļautas.
Latvijas Ārstu biedrību pārstāvošā advokāte Ilze Vilka Saeimas komisijā skaidroja, ka pasaulē jau atvadās no sodošas sistēmas: Izpēte un labprātīga ziņošana par savām kļūdām nav savienojama ar kriminālatbildības piedraudējumu par katru kļūdu. Krimināllikuma 138.pants ir samērā neskaidrs, proti, paredz atbildību gan par tīšu noteikumu pārkāpšanu ārstniecībā, ja attiecīgi iestājušās sekas ir aiz neuzmanības, un arī par nolaidību, kas faktiski ir neuzmanība. Līdz ar to šis spektrs ir plašs, kad ārstniecības personas tiek sauktas pie kriminālatbildības.”
“Jauno Vienotību” pārstāvošais Andrejam Judins uzmanību vērsa uz to, ka šajā jautājumā jāievēro korekta terminoloģija. Ir precīzi jādefinē, kas ir kļūda, nolaidība un kādos tieši gadījumos ārstam tomēr būtu jāatbild.
“Ārsts stāv izvēles priekšā, viņam ir šaubas, kā pareizi: tādu metodi izmantot vai citu. Šeit nav atbildības. Kriminālatbildība tādos gadījumos nav paredzēta, jo abi varianti ir iespējami. Bet, piemēram, ir analīze veikta un galvas trauma – tur stundu nedara, pusotru stundu nedara. Un atzinumā rakstīts – ja viņš [ārsts] uzreiz noreaģētu, liela varbūtība, ka cilvēks paliktu dzīvs, bet pusotras stundas laikā nekas nav darīts. Tā ir kļūda vai nolaidība? Kolēģi! Lietosim korektu terminoloģiju,” sacīja Judins.
Veselības tiesību eksperts ar ārsta diplomu un zvērināts advokāts Ronalds Rožkalns Latvijas Radio pauda, ka, viņaprāt, šādu noteikumu pieņemšana potenciāli var apdraudēt pacientus.
“Nekas ārstniecības personām neliedz gan ārstniecības iestādēs, gan plašākā mērogā apkopot iespējamās kļūdas un izdarīt secinājumus, un mācīties arī. Šim nolūkam nav nepieciešams atcelt kriminālatbildību. Un pēc idejas kļūdaini šaurs ir uzskats, ka kriminālatbildības nolūks ir kādu sodīt, piespriest naudas sodu vai ieslodzījumu. Patiesībā mērķis ir aizsargāt sabiedrībai svarīgas intereses, šajā gadījumā dzīvību un veselību.
Šis uzsvars nepamatoti tiek likts uz to, lai mazināta spriedze ārsta darbā, bet netiek padomāts par vājāko subjektu – pacientu,” sacīja Rožkalns.
Bijusī veselības ministre, Saeimas deputāte Anda Čakša intervijā Latvijas Radio norādīja, ka ir jāvērtē, vai, mainot attiecīgo Krimināllikuma pantu, netiks nodarīts lielāks ļaunums pacientam. “Katras likuma normas izmaiņas jāvērtē ļoti uzmanīgi, jo likums ir sabalansēts, gan vērtējot ārstu darbu, gan lai pacients justos droši par to, ka nav bezatbildīga pieeja viņa veselībai. Tādēļ problēma, iespējams, ir tajos mazajos sistēmas nekārtības jautājumos, kuri jāsakārto. Bet, protams, medijos esam dzirdējuši daudz gadījumu, kuros pacientam ir sajūta, ka netiek pie taisnības arī nolaidīgos gadījumos,” sacīja Čakša.
Saeimas komisija nekādu lēmumu šajā jautājumā vēl nepieņēma un pie tā plāno atgriezties nākamgad.
