Uzbrukums ārstam beidzas vien ar policijas pārrunām
Laura Bartecka ir 4. gada rezidente anestezioloģijā un reanimatoloģijā. Valsts svētku dienā, mēģinot palīdzēt pacientam uzņemšanas nodaļā, viņa saņēma spērienu pa galvu. "Mutiskie draudi pārauga arī fiziskā vardarbībā. Viņš kaut kā netīšām izrāvās no transportētājiem, kas viņu turēja, un ar kāju iesita man pa galvu," stāsta mediķe.
Laurai nodarīja sāpes un arī salauza brilles. Kolēģi izsauca Valsts policiju. Pēc četrus mēnešus ilgas izmeklēšanas secināts, ka administratīvais pārkāpums nav noticis. Arī briļļu vērtību var piedzīt, vien tiesājoties.
"Gaidīju, lai vismaz samaksā šos materiālos zaudējumus, bet principā, lai to izdarītu, ir ļoti garš šis tiesas process," piebilst Laura.
Arī ģimenes ārste Kristīne Višņevska, kurai ir prakse Rīgā, piedzīvojusi vardarbību no pacientiem gan rezidentūras laikā, gan tagad. Pēdējais uzbrukums piedzīvots pavisam nesen – pacienta tēvs uzbruka par aicinājumu profilaktiski sapotēt bērnu.
"Kliegt tā, ka pa visu poliklīniku skan. Divmetrīgs vīrietis nāk tev virsū, savāc dūres tā, ka tūlīt sitīs, vienkārši nav apstādināms. Viņš bija ar bērnu atnācis," notikumu atceras Kristīne.
Arī Kristīne uzrakstīja iesniegumu Valsts policijai, pievienojot audioierakstu. "Policija diemžēl pateica, ka veikuši ar viņu tikai pārrunas. Es būtu noteikti priecīga, ja tas pacients tiktu administratīvi sodīts, nevis veiktas pārrunas," atzīst mediķe.
Tāpat Laura uzskata, ka tomēr sods būtu jāsaņem:
"Pat par nepareizi noliktu mašīnu ir sods, bet par to, ka tu sit medicīnas personālu, kā redzat, nekāda soda faktiski nav."
Aptauja: 17% ārstu saskārušies ar fizisku vardarbību no pacienta vai viņa tuviniekiem
Vairākām ministrijām adresētā iesniegumā šo jautājumu kā ļoti nozīmīgu uzsver lielākā daļa mediķu profesionālo organizāciju. Viņi uzsver nepieciešamību noteikt kriminālatbildību par uzbrukumu ārstniecības personām. Desmit profesionālās organizācijas arī lūdz meklēt risinājumus valsts līmenī par iespējām vairāk pasargāt ārstniecībā iesaistītos viņu darba vietā.
Jauno ārstu asociācijas aptauja parādījusi, ka 17% ārstu saskārušies ar fizisku vardarbību no pacienta vai viņa tuvinieka. "Tas ir visai dramatisks skaits," piebilst Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle Anna Klēšmite-Blūma.
Savukārt gandrīz piektā daļa saskaras ar psihoemocionālu vardarbību.
Jauno ārstu asociācijā norāda – Eiropā fiksēti gadījumi, kad ārsti zaudē dzīvību pēc pacienta uzbrukuma. Visā Eiropā ir tendence uzbrukumu skaitam pieaugt.
"Arī Eiropā arvien vairāk par to tiek runāts un pētīts, kādā veidā varētu vienoti sākt statistiku ievākt, lai saprastu un apzinātu to apmēru. Bet es domāju, ka arī Covid-19 laiks ir noteikti atstājis savas sekas, kādēļ vardarbības gadījumi pieaug, un mēs tos redzam ikdienā," turpina Klēšmite-Blūma.
Vērtē kriminālatbildību un atteikšanos ārstēt agresīvus pacientus
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ir viens no pirmajiem, kas Latvijā sāka celt trauksmi. Katru dienu dienestā nav mazāk par trīs uzbrukumiem, kad brigādei draud mutiski vai pat ar ieroci, sper vai sit.
Lūzuma punkts bija smagi sadurts brigādes šoferis.
"Tas bija gadījums, kurš pielika punktu. Sapratām, ka mums ir aktīvi jārīkojas, jo šo gadījumu skaits pieaug un ar tādām sekām, smagām sekām darbinieku veselībai, ka viņš vairs nevar pildīt savus amata pienākumus," pastāsta NMPD direktora vietniece administratīvajos jautājumos Egita Mikšus.
NMPD norāda, ka Veselības ministrija ir ieklausījusies. Process, kurā lūgts dienesta darbiniekus nodrošināt ar gāzes baloniņiem un ķermeņa kamerām, beidzot esot iekustējies.
Veselības ministrija rakstiskā vēstulē Latvijas Televīzijai norāda, ka ir sadzirdējusi ārstniecības personu profesionālo organizāciju lūgumu viņus pasargāt. Arī ministrija uzskata, ka viena no iespējām ir šādu uzbrukumu kriminalizēšana. Tāpat ministrija arī vērtē priekšlikumu par ārstu tiesībām atteikties no agresīvu pacientu ārstēšanas.
