Jaunizstrādātā likuma mērķis ir nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicinot sabiedrības uzticēšanos publiskajai varai un interešu pārstāvjiem, kas piedalās publisku lēmumu ierosināšanā, izstrādē, pieņemšanā vai piemērošanā; kā arī nodrošināt visām ieinteresētajām privātpersonām godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā, informēja parlamentā.
Likums definē interešu pārstāvības un interešu pārstāvja jēdzienu, nosaka interešu pārstāvju reģistrēšanās pienākumu, kā arī interešu pārstāvības aktivitāšu deklarēšanas sistēmu. Tāpat tas nosaka interešu pārstāvju un publiskās varas pienākumus, kā arī darbības ierobežojumus interešu pārstāvniecības procesā.
Paredzēts, ka Ministru kabinetam, sākot ar 2024. gadu, reizi gadā būs Saeimai jāiesniedz ziņojums par to, kas paveikts, lai sasniegtu likuma mērķus, kā arī par turpmāk iecerēto darbību.
Interešu pārstāvniecības atklātības likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Interešu pārstāvības reģistrs un deklarēšanas sistēma darbu sāks 2025. gada 1. septembrī.
KONTEKSTS:
Politiķi par to, ka arī Latvijā vajadzētu lobēšanas atklātības likumu, sāka runāt 2007. gadā.
Pirmā koncepcija tapa 2008. gadā, nākamā – 2011. gadā. Pēc tam KNAB iesniedza valdībai Lobēšanas atklātības likumprojektu, ko 2014. gadā Ministru kabineta komiteja noraidīja un atkārtoti vairs nemēģināja virzīt. Tai pašā gadā tapa vēl arī informatīvais ziņojums, ar piedāvājumu lobēšanas atklātības regulējumu iekļaut esošos normatīvos aktos.
Diskusija par lobēšanas atklātības regulējuma nepieciešamību no jauna uzvirmoja 2015. gadā pēc Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma par Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņiem. 2019. gadā idejai par lobēšanas atklātības regulējumu iepūsta jauna elpa, un Saeimas komisijas paspārnē izveidoja darba grupu.
Turklāt šogad Tieslietu ministrija rosināja likuma spēkā stāšanos pārcelt uz 2025. gada 1. jūliju.
