Saskaņā ar izmaiņām pašvaldības būs tiesīgas izdot informatīvu izdevumu, kurā informē vietējos iedzīvotājus par pašvaldības funkciju izpildi, kā arī likumā noteikto informāciju. Tas attiecas arī uz informatīvā izdevuma pārpublicēšanu elektroniskā veidā.
Turklāt šādas “vietvarvēstis” drīkst izdot ne biežāk kā vienu reizi mēnesī, un tām jābūt pieejamām bez maksas.
Tiesa, izdošanas biežuma ierobežojums neattiecas uz informatīvajiem izdevumiem, kuros publicē tikai pašvaldības un tās institūciju pieņemtos tiesību aktus un to skaidrojumus.
“Līdz šim pašvaldību informatīvie izdevumi bija “kā mācēju, tā arī izdarīju”. Pēc būtības šī likumprojekta normas ir šo informatīvo izdevumu legalizācija, nevis tikai regulējums,” norādīja deputāts Uldis Budriķis (Jaunā konservatīvā partija).
Papildus tam likumprojekts nosaka, ka domes sēdes ir atklātas. Tiesa, uzskaitīti vairāki izņēmumi, piemēram, lai aizsargātu valsts noslēpumu, adopcijas noslēpumu, komercnoslēpumu, personu privāto dzīvi, bērnu intereses.
Līdz ar grozījumiem paredzēta arī iespēja domes sēdēs un komitejās izmantot videokonferenci, ja attiecīgajā teritorijā izsludināta ārkārtējā situācija vai valsts noteikusi citus pulcēšanās ierobežojumus. Domes deputāti šādās sēdēs tiks uzskatīti par klātesošiem un tiesīgi balsot. Šajā gadījumā deputātam jābūt reģistrētam dalībai sēdē un jābūt nodrošinātai elektroniskajai balsošanai tiešsaistē.
KONTEKSTS:
Paralēli iecerei par "vietvarvēstu" ierobežošanu Saeimā jau gadu tiek skatīt grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", kas paredz liegumu pašvaldībām reģistrēt savus plašsaziņas līdzekļus.
Reģionālās preses izdevēji jau vairākus gadus pūlas cīnīties pret tirgu kropļojošo pašvaldību praksi. Izskatot laikraksta „Bauskas Dzīve” prasību pret Iecavas domi, Administratīvā rajona tiesa pērnā gada nogalē lēma par labu laikrakstam un noteica, ka Iecavas domei jāatlīdzina laikrakstam radītais mantiskais zaudējums. Iecavas dome šo spriedumu ir pārsūdzējusi.
