Abavas upes ielejā netālu no Sabiles, 3 ar pusi hektāru lielā platībā, Barkānu ģimene kopj un attīsta vienu no lielākajiem vīnogu dārziem Latvijā. Ja sākotnēji trīs laukos ir bijušas vairāk nekā 40 dažādas vīnogu šķirnes, tad šobrīd to skaits ir samazinājies līdz aptuveni 30. Pati vērtīgākā no tām ir šķirne “Solaris”, no kuras iegūst īpaši labu baltvīnu.
“Pirmais un svarīgākais jautājums, uz ko mēs aicinām visus talciniekus, ir – lūdzu nesajauciet šķirnes. Jo pēcāk vīna darītavā mēs katru šķirnīti raudzējam atsevišķi, lai galu galā novērtētu un saprastu, kas tad ir izaudzis un, vai šī šķirne arī der, vai atbilst mūsu izpratnei par labu vīnu,” stāsta Mārtiņš Barkāns, “Abavas” vīna darītavas saimnieks.
Lai gan vasara šogad bija gara un ļoti silta, vīnogu raža neesot lielāka kā citus gadus. Saules siltumā ogas gan kļuvušas īpaši saldas, tāpēc nācies cīnīties ar putnu un lapseņu uzlidojumiem. Novācot ķekarus, uzmanība jāpievērš arī bojātajām un sažuvušajām ogām, tās vīna darīšanai nav derīgas.
“Tas ir patīkami, jo ogas ir ķekaros, uzreiz kaste ir diezgan ātri pilna, jo raža ir diezgan laba šogad. Tā kā tas ir daudz patīkamāk nekā avenes vai kādas citas ogas lasīt,” atzīst vīnogu talkas dalībniece Elīna Jēkabsone.
Sulu no vīnogām daudz vieglāk ir iegūt, ja ogas pirms tam ir saspiestas un miza pārplīsusi. Mūsdienās to veic ar speciālām iekārtām, bet, lai izbaudītu procesu, kādu līdz šim talcinieki redzējuši vien filmās, vīnogas viņi varēja mīcīt ar kājām. Šādu aktivitāti vīna darītavas saimnieki organizēja pirmo reizi.
“Vīnogu baļļā patiesībā tā bija man pirmā reize. Sajūtas ir fantastiskas, īsti nevar saprast to sajūtu, kas tev ir zem kājām. Gandrīz sajūta tāda kā filmās, tur kur rāda skaisti,” iespaidos dalījās vīnogu talkas dalībniece Elīna Dobulāne.
Baltvīni no šīs ražas varētu būt gatavi nākamajā pavasarī, savukārt sarkanvīns prasa ilgāku laiku, lai nogatavotos, tāpēc to varēs baudīt vien pēc pāris gadiem.
