Panorāma

Panorāma

Panorāma

Pēc trim dienām – «Dod pieci!» starts

Aug uzticība sabiedriskajiem medijiem

Sabiedriskajiem medijiem lojāla vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju ir lojāli sabiedriskajiem medijiem. Tā secināts pētījumā par sabiedriskajiem medijiem un sabiedrību, kur pētīta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas auditorija. Tomēr izpratne par sabiedriskajiem medijiem Latvijā dažādās iedzīvotāju grupās ir ļoti atšķirīga, konstatēts pētījumā.

Sabiedriskajiem medijiem lojāla vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotājuAnnija Petrova

Piektdien, 13. decembrī, Rīgā pētījuma rezultātu prezentācija ievadīs diskusiju par tematu: "Vai Latvija var atļauties spēcīgus sabiedriskos medijus?” Tajā mediju vadītāji, Saeimas un citu institūciju pārstāvji diskutēs par jaunā sabiedrisko mediju pārvaldības likuma pieņemšanas procesu Saeimā. Latvijas Radio raidījumā ''Labrīt'' Tartu Universitātes mediju pētnieks Jānis Juzefovičs norāda, ka lojālā auditorijas daļa atbalsta un uzticas sabiedriskajiem medijiem.

Vēl 2010.gadā vien puse latviski runājošās sabiedrības daļas nepiekrita, ka sabiedriskie mediji nav vajadzīgi un to funkcijas varētu pildīt arī komercmediji. Tagad šādam apgalvojumam iebilst jau teju 70% aptaujāto un arvien biežāk šāds viedoklis sastopams arī krievvalodīgo vidū.

"Katrā ziņā var teikt, ka šī ir tā daļa, uz kuru sabiedriskie mediji var paļauties. Tad ir viena liela daļa, kuras attiecības ar sabiedriskajiem medijiem ir tādas problemātiskākas. Vairāk sabiedriskos medijus lieto vecākās paaudzes cilvēki," pārliecināts Juzefovičs. Krievvalodīgie – mazāk. "Ja mēs skatāmies vēl arī sociālekonomiskās plaisas, tie, kuriem ir augstāka izglītība, augstāki ienākumi - tie ir lojālākas sabiedrisko mediju auditorijas," tā Juzefovičs. 

Pētnieks arī secina, ka izpratne par sabiedriskajiem medijiem dažādās auditorijas grupās ir ļoti atšķirīga.

Jārunā par sabiedrības noskaņojumu pret medijiem kopumā, norāda Juzefovičs.

"Nostiprinās ne vien kritiska, bet pat arī tāda skeptiska un ciniska attieksme pret medijiem un žurnālistiku kopumā. Droši vien mēs varam meklēt saknes tajos mediju un informācijas vides satricinājumos, kas mūs ir piemeklējuši pēdējos gados un ir saistīti gan ar uztraukumiem par manipulācijām ar informāciju, gan sabiedrības polarizāciju. Līdz ar to sabiedriskie mediji arī ir tajā kopējā priekšstatā par medijiem un žurnālistiku," akcentē Juzefovičs.

Sabiedrība redz LTV un Latvijas Radio funkcionēšanā elementus gan no valsts, gan no sabiedriskās apraides, norāda pētnieks. Skeptiskajā auditorijā, kas uzskata Latvijas Radio un LTV par valsts medijiem, mazāk uzticas arī politiskajai elitei un institūcijām.

"Tur ir kopsakarība starp to, kā sabiedrība redz demokrātijas funkcionēšanu. Ja es sākumā minēju, ka tas ieguldījums demokrātijas stiprināšanā ir kritiskāk vērtēts, tad lielā mērā var teikt, ka tajās auditorijas daļās, kas ir kritiski noskaņotas šajā ziņā, tas drīzāk ir tāds vērtējums par to, kā demokrātija funkcionē, ne tik daudz par to, kā sabiedriskie mediji funkcionē," saka Juzefovičs.

Šobrīd Saeimas komisija pirms otrā lasījuma izskata jauno Sabiedrisko mediju un to pārvaldības likumu. Tajā paredzēts izveidot jaunu, tieši par sabiedriskajiem medijiem atbildīgu padomi un nodrošināt atbilstošu finansējuma modeli.

Patlaban piedāvāti trīs jaunās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes varianti: trīs cilvēku sastāvā, kur vienu izvirza nevalstiskās organizācijas, vienu – valsts prezidents un vienu Saeima; kā arī divi modeļi ar pieciem padomes locekļiem, no kuriem vienā Saeimas virzītie pārstāvji ir vairākumā, bet otrā – mazākumā.

Šobrīd atbildīgajā Saeimas Cilvēktiesību komisijā darbs iekavējies, norāda Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda no "Attīstībai/ Par!" Tas saistīts ar komisijas vadītāja Artusa Kaimiņa no "KPV LV" ārstēšanos.

"Šobrīd mēs esam visu izskatījuši, atskaitot šo padomes jautājumu. Tāpēc, ka par to padomi vēl ir politiskās domstarpības, Kaimiņa kungs teica, ka labprāt pats novadītu debates komisijā. Mēs viņu sagaidīsim janvārī," atzīst Tērauda.

Tērauda prognozē, ka Saeima par jauno likumu otrajā lasījumā nobalsos janvārī un jau janvāra beigās to pieņems galīgajā lasījumā.

"Es tagad izteikšu atkal jaunu prognozi cerībā, ka šoreiz piepildīsies. Es domāju - janvāra beigas. Ja mēs tiekam janvāra vidū uz otro lasījumu, ja visi.. un liekas, ka ir piekrišana, ka tās debates ir gana daudz bijušas, ka starp otro un trešo lasījumu nav nepieciešams ilgstošs posms," norāda Tērauda.

Iepriekš komisijas deputāti nobalsoja par esošā finansēšanas modeļa saglabāšanu sabiedriskajiem medijiem. Proti - naudu medijiem piešķir no gadskārtējā budžeta. Cits priekšlikums paredzēja noteikt konkrētu procentu no iekšzemes kopprodukta. Lēmumu atstāt esošo kārtību kritizēja eksperti.

Kultūras ministrs arī atkārtoti paudis bažas, ka nepietiks līdzekļu likumā ierakstītajai sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus. "Tas ir viens no scenārijiem, kas ir iespējams, un šādu risku mēs vērtējam, bet skaidrs, ka šobrīd jāstrādā uz to, lai šis finansējums būtu. Neatkarīgi no tā, kā šobrīd tas finansējuma modelis tiks izveidots pie jaunā likuma, jebkurā gadījumā ir jāiet uz to virzienu, kur mēs arvien palielinām sabiedriskā medija finansējumu," sacīja kultūras ministra padomnieks mediju jautājumos Jānis Lielpēteris.

Arī LTV programmu direktore Rita Ruduša norāda, ka tas sagādājis lielu vilšanos. "Sabiedrisko mediju finansējums, finansējuma prognozējamība, adekvātums, pietiekamība ir šī likumprojekta galvenā ass. Par to ir bijis daudz sarunu, diskusiju, piesaistīti eksperti, kuri ir daudzkārt uzsvēruši, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt prognozējamu un adekvātu finansējumu. Tas nav noticis," saka Ruduša.

Deputāte Tērauda piekrīt, ka esošās kārtības atstāšana nerisina problēmas un sola turpināt meklēt risinājumus.

Auditorijas pētījumā jautāts arī par atbalstu finansējuma palielināšanai sabiedriskajiem medijiem. Jānis Juzefovičs norāda, ka izteikta atbalsta vai noraidījuma tam nav. Viņš uzsver, ka lielai sabiedrības daļai nav izpratnes, kā funkcionē sabiedriskie mediji. Pētnieks norāda, ka tādēļ medijiem un atbildīgajai padomei jāiegulda vairāk, lai savu darbību skaidrotu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti