Muzeja "Ebreji Latvijā” direktors Iļja Ļenskis norāda, ka 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī notika Latvijas vēsturē divas lielākās masu slepkavības akcijas.
"Tika noslepkavoti aptuveni 25 000 cilvēku - Rīgas geto ieslodzīto ebreju un aptuveni 1000 no Berlīnes deportēto ebreju. Rīgas ebreji tika dzīti kājām no geto uz Rumbulas mežu, tur nošauti. Berlīnes ebreji tika atvesti ar vilcieniem un nošauti. Šī ir lielākā masu slepkavība Latvijas vēsturē. Visupirms mums ir jāatceras, ka tā bija daļa no Latvijas sabiedrības, un mums ir jāreflektē par to, kā cilvēki reaģēja uz to, kas notiek ar viņu kaimiņiem, kad viņi tiek atdalīti, stigmatizēti, ieslodzīti, kad sabiedrībai dienu pēc dienas tiek skaidrots, ka tas, kas notiek ar šiem cilvēkiem, absolūti neattiecas uz jums, jums nav jāuztraucas, mēs tikai izolējam kaitīgus elementus, naidīgus elementus no jums, mēs jūs pasargāsim no šiem dzīvniekiem, jums nav jāuztraucas," stāsta Ļenskis.
Viņš uzsver, ka ir jāatceras - ko nozīmē tas, ka vispirms viena grupa tiek atdalīta, tad otra grupa tiek atdalīta, ka totalitārā režīma noziegumi pret vienu grupu noved pie noziegumiem pret otru grupu un pie noziegumiem pret visu sabiedrību. "Nav jāuzskata, ka represijas pret daļu sabiedrības nekad jūs neskars," tā Ļenskis.
