Lauku īpašumu netālu no Salacgrīvas jaunieši iegādājušies vien šā gada aprīlī. Abi nolēmuši ērto Rīgas dzīvokli manīt pret dzīvi laukos, lai aizbēgtu no lielpilsētas nemiera un būtu paši savas ikdienas noteicēji. Iegādāties īpašumu Salacgrīvas pusē izlēmuši, jo šeit netālu dzīvo Kristīnes vecāki, kas jauniešiem ir ļoti liels atbalsts.
"Ir dažādas atbalsta programas, Lauku konsultāciju dienests, Bet tā fiziskā palīdzība, kaut vai traktors, kuru mēs nevaram atļauties, tā ir ļoti nozīmīga," norāda Kristīne.
Vispirms gan nācies organizēt vairākas talkas, lai mājas apkārti un saimniecības ēkas sakoptu. Palīgā nākuši visi - gan radi, gan draugi.
"Viens draugs gribēja palīdzēt, bet salauza roku iepriekšējā nedēļā un tad viņš pie lielā zupas katla palīdzēja gatavot talciniekiem ēst," atklāj Andis.
Iegādātā zeme izmantota stādot smiltsērkšķus, ķirbjus un kāpostus. Savukārt vienā no saimniecības ēkām iekārtota mājvieta vairāk kā 300 vistām, par kurām ikdienā rūpējās Kristīne.
"Latvijā problemātiski atrast vienu saimniecību pie kura iegādāties 400 jaunputnus, tad mums nekas cits neatlika, kā braukt uz Čehijas rūpnīcu, kas selekcionē šo šķirni," saka Kristīne.
Šobrīd olas galvenokārt tiek realizētas privātiem klientiem, taču abu mērķis nākotnē būtu tās nodot vairumā, jo ja nākamgad iecerēts atjaunot kūts otru pusi un vistu skatu palielināt līdz 7 simtiem. Vēl viena ļoti liela nepieciešamība saimniecībā ir traktors. Jaunieši to cer iegādāties ar Eiropas fondu atbalstu.
"Rakstīsim uz fondu, lai dabūtu traktoru, tur nāk arī pļaujmašīna, lai var smiltsērkšu starpas izpļaut. Vēl viena lieta ir inkubators, lai varam palielināt vistu skaitu. Tam vajag aptuveni 700 eiro," par nākotnes plāniem stāsta Andis.
Kristīne un Andris atzīst reizēm jau nolaižas rokas un pārņem sajūta, mums nekas neizdosies, taču tādos brīžos abi viens otru uzmundrina un atrod motivējošus vārdus, lai iesākto varētu turpināt.
