RSU Covid-19 pētījumos trūkst pacientu iesaistes; ārkārtas situācijas laikā fiksē vairāk depresiju

Līdz šī gada beigām dažādas Latvijas augstskolas un zinātnes institūti aktīvi iesaistās jaunajā valsts pētījumu programmā Covid-19 seku mazināšanai. 10 vērienīgiem projektiem kopumā piešķirti aptuveni 5 miljoni eiro. Rīgas Stradiņa universitātes vīrusa pētījumiem pašlaik pietrūkst pacientu iesaistes. Savukārt pētījumā par Covid-19 krīzes ietekmi uz sabiedrības psihisko noturību jau secināts, ka ārkārtas situācijas laikā palielinājies ar depresiju sirgstošo skaits.  

RSU Covid-19 pētījumos trūkst pacientu iesaistes; ārkārtas situācijas laikā fiksē vairāk depresijuSintija Ambote

Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta zinātniskā asistente Lība Sokolovska stāsta par laminārās plūsmas skapi jeb telpu, kurā norit darbs ar Covid-19 slimnieku bioloģiskā materiāla paraugiem – “mums ir attiecīgs apģērbs, divkārši cimdi, brilles, maskas, cepures, tie cilvēki laboratorijā izskatās tā kā kosmonauti”.

RSU asociētā profesore, institūta direktore Modra Murovska skaidroja, ka pētnieki zinātniskā centra laboratorijās patlaban iesaistīti valsts pētījumu programmas projektā par vīrusa izpēti. Pāris pētījumu mēnešos par rezultātiem runāt gan ir pāragri, turklāt pietrūkst pacientu, kas tajos iesaistītos.

“Mēs saņemam dažādu Covid-19 slimnieku materiālu – iztriepes no augšējiem elpceļiem, asinis utt. Tātad mēs esam atkarīgi no tā, cik līdzestīgi ir ārsti, kas strādā ar Covid-19 slimniekiem, un cik līdzestīgi ir paši pacienti. Un ļoti gribētu lūgt pacientus saprast, ka piekrišana pētījumam ļautu saprast, kā pasargāt pārējos no šīs infekcijas, jo ir pacienti, kas atsakās no atkārtotām vizītēm un arī atsakās nodot šos paraugus pētījumam. Pagaidām no klīnikas mums ir saņemti paraugi no 19 slimniekiem, bet mums būtu jāsavāc vismaz 30 līdz 50 paraugi, lai mēs varētu kaut ko secināt,” skaidroja institūta direktore.

Covid-19 pacientu bioloģiskā materiāla paraugos patlaban pēta gan vīrusa izplatības un inficēšanās veidus, gan to, vai vīrusu pārslimojot organismā saglabājas antivielas, kā arī dažādus faktorus, kas ietekmē slimības gaitu.

“Ar ko tad ir saistīta slimības smaguma pakāpe dažādiem pacientiem? Ļoti svarīgi ir visas blakus infekcijas un slimības, kas ir šim cilvēkam, kas inficējies ar Covid-19, jo ir persistentās infekcijas, ar kurām mēs sadzīvojam. Arī mēs skatīsimies, vai šim cilvēkam nav bakteriālas infekcijas, kas izsauc plaušu slimības – vai šīs infekcijas ir saistītas ar komplikācijām, cik smaga ir slimības gaita un kam ir jāpievērš uzmanība, turpmāk cilvēkiem saslimstot ar Covid-19,” stāstīja Murovska.

Savukārt Institūta vadošā pētniece Zaiga Nora Krūkle asins paraugos pēta citokīnu līmeņa izmaiņas, kas ir organisma imūnā atbilde uz infekciju un Covid-19 vīrusa gadījumā organisms reaģē pārāk strauji, izsaucot citokīnu vētru.

“Šī paaugstinātā imūnā atbilde nav laba, jo tā vēl vairāk veicina iekaisuma procesu organismā. Līdz ar to plaušu alveolas pildās ar šķidrumu. Un mūsu pētījuma daļas mērķis ir no pacientiem iegūt asins paraugus ilgākā laika posmā – gan saslimšanas brīdī, gan pēc mēneša, gan atkārtoti pēc trīs mēnešiem, lai varam salīdzināt cik ilgi šis vīruss ietekmē mūs imūnsistēmu.

Šobrīd mums ir izanalizēti pirmie 43 paraugi, bet lielākā daļa ir paņemti tikai saslimšanas brīdī, tāpēc mums jāgaida nākamie paraugi no katra šī pacienta, cerot, ka viņi būs atsaucīgi,” stāstīja Krūkle.

Tikmēr universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedrā patlaban pēta Covid-19 krīzes ietekmi uz kopējo sabiedrības veselību. Tostarp veikta vērienīga iedzīvotāju aptauja par psihisko noturību ārkārtas situācijas laikā. Piedalījušies ap 2600 respondentu vecumā no 18 līdz 64 gadiem.

Psihiatre Jeļena Vrubļevska stāstīja, ka 19% respondentu bija vai nu depresijas simptomi, vai klīniski nozīmīgas depresijas izpausmes, un tas ir nedaudz augstāks rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējiem pētījumiem.  

Pētījuma ietvaros vēl tiek apkopotas iedzīvotāju atbildes par galvenajiem faktoriem, kas šajā laikā veicinājuši depresijas izpausmes. Vrubļevska norādīja, ka tas dos teorētisku pamatu nākotnei izstrādāt vadlīnijas, kā krīzes laikā pasargāt iedzīvotāju veselību un sabiedrībā nebūtu psihisko traucējumu pieaugums.

Covid-19 koronavīrusa
izplatība Latvijā
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti