Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, 7% skolēnu uzrādījuši sliktākas zināšanas vēsturē un matemātikā. Izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis norāda, ka tas ir būtisks kritums. To skaidro ar to, ka profesionālajām skolām ir visiem audzēkņiem jākārto centralizētais eksāmens vēsturē, kamēr vispārizglītojošās skolas var izvēlēties.
„Katra mūsu diena ir saistīta ar to, kas bija. Nesen mēs atcerējāmies Tautas frontes gadadienu, kas ir Latvijas vēsturē nozīmīgs notikums. Tas varbūt deva tik daudz informācijas, cik jaunieši nebija ieguvuši no kādas mācību grāmatas. Tas pats fakts vien, ka profesionālā izglītībā vēsturi kārto pēc pirmā kursa, vispārējā izglītībā pēc trīs mācību gadiem, dod zināmas privilēģijas šajā vēstures pārbaudījumā, kurā ir ļoti svarīgas prasmes darboties ar vēstures faktiem, analizēt," skaidro Vasiļevskis.
Izglītības ministrijas pārstāve Ineta Īvāne gan uzskata, ka drīzāk būtu jādomā - vai nu visiem ir obligāts eksāmens vai arī visiem tas nav. Ir jāpanāk šajā jomā izmaiņas.
Matemātikā zemos rezultātus skaidro gan ar katras skolas specifiku, gan arī ar nepieciešamību ieviest tajā līmeņus, lai profesionālās skolas un vidusskolas ar mazāku audzēkņu skaitu var kārtot zemāku līmeni. „Humanitārajiem varbūt vajag augstāku latiņu, bet eksaktajiem humanitārā daļa varētu būt citādāka. Līmeņos varētu būt dažādi eksāmeni, ja izšķiramies par līmeņotu eksāmenu. Jo ar ko latviešu valoda vai vēsture ir sliktāka par matemātiku? Tomēr te ir arī bīstamība, jo tad sākam arī diskusiju par to, kāds ir valsts standarts," norāda Īvāne. Izmaiņas gan varētu būt nevis pēc satura, bet pēc formas.
Dati uzrāda, ka atbildīgās ministrijas mērķis veidot spēcīgākas vidusskolas attaisnojas. Kā norāda Izglītības satura centrs, tad skolās ar mazu bērnu skaitu vidēji rezultāti bijuši zemāki par citām skolām. Tāpat arī ir jāsāk risināt jautājums, kā izcilniekus matemātikā piesaistīt inženierzinātnēm, jo pašlaik aptuveni trešā daļa šo skolēnu tikai domā par fizikas un ķīmijas eksāmenu kārtošanu.
Pagājušā gadā uzsāktā prakse, kad angļu valodas eksāmenu varēja kārtot pavasara semestrī, tiek vērtēta kā izdevusies. Galvenie iebildumi bijuši tāpēc, ka gala lēmums par izmaiņām tika pieņemts pārāk novēloti un skolām bija maz laika, lai tam sagatavotos. Tomēr tagad nolemts, ka arī šogad angļu valodu varēs kārtot šajā pat pavasara semestrī brīvdienās, turklāt, ja skolēns izvēlēsies, šajā pat laikā būs iespējams kārtot vēl vienu eksāmenu citā svešvalodā. Līdzās arī Izglītības satura centrs sagatavojis materiālus par to, ko darīt tālākās valodu stundās aprīlī un maijā.
