Panorāma

Panorāma

Panorāma

M.Rebeka dzied Verdi «Simons Bokanegra» pirmizrādē Zalcburgas festivālā

Rosina būtiski paaugstināt sodu par smēķēšanu neatļautās vietās

Rosina būtiski paaugstināt sodu par smēķēšanu neatļautās vietās

Vairāk nekā sešas reizes paaugstināt sodu par smēķēšanu neatļautās vietās – no 15 līdz 100 eiro  – šāds ir Veselības ministrijas (VM) ierosinājums. Plānots, ka likuma grozījumi varētu stāties spēkā līdz ar nākamā gada sākumu. Ministrija cer, ka paaugstinātie sodi no kaitīgajiem dūmiem pasargās nesmēķētājus. 

Pašlaik likumā noteiktas aptuveni 20 vietas, kurās smēķēt ir aizliegts. Nedrīkst smēķēt skolu teritorijās, bērna vai grūtnieces klātbūtnē, sabiedriskā transporta pieturās un uz peroniem, dzīvojamo māju kāpņu telpās, parkos, skvēros un peldvietās, kā arī jebkurā citā publiskā vietā, ja kādam pret to ir iebildumi. Pērn policisti par smēķēšanas ierobežojumu pārkāpšanu pīpētājus sodījuši gandrīz 1700 reižu. Maksimālais sods par to ir 15 eiro.

"Mūsuprāt, tas ir gana mazs sods, un viņš nav efektīvs. Ir arī daudz gadījumu, kad šie sodi tiek piemēroti atkārtoti. Līdz ar to sods tiek palielināts līdz 100 eiro," stāstīja VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.

Ministrija rosina palielināt arī citus ar smēķēšanu saistītus sodus, tajā skaitā par smēķēšanas atļaušanu neatbilstošās telpās un dažādu aizliegtu produktu, piemēram, košļājamās un šņaucamās tabakas izplatīšanu. Ministrija cer, ka sodu palielināšana no cigarešu dūmiem pasargās tos, kas nesmēķē.

"Sods ir smēķētājam, lai viņu disciplinētu, ka nedrīkst smēķēt bērna klātbūtnē, kas ir atzīta par fizisku vardarbību, ka nedrīkst smēķēt kāpņutelpās, pie ieejas dažādās publiskās vietās. Sods ir domāts smēķētājam, lai ierobežotu viņu, lai viņš nesmēķētu visur, kur viņam ienāk prātā, un pasargātu to sabiedrības daļu, kas ir nesmēķētāji, un kas mūsu sabiedrībā tomēr ir vairumā," stāstīja Līviņa.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pagājušā gada pētījums liecina, ka Latvijā gandrīz katrs ceturtais iedzīvotājs vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem ir smēķētājs. Pīpē gandrīz 40% vīriešu un 12% sieviešu. Tendence gan esot pozitīva. Divu gadu laikā smēķētāju īpatsvars samazinājies par 9%, un tikai neliela daļa pārgājusi uz elektroniskajām cigaretēm.

"Kopš mēs esam uzsākuši sistemātisku Latvijas iedzīvotāju paradumu uzraudzību, šis ir viszemākais smēķētāju īpatsvars, kādu mēs esam reģistrējuši. Jau no deviņdesmito gadu sākuma šī ir pirmā reize, kad mēs tik būtisku progresu uz pozitīvo pusi esam pamanījuši," norādīja SPKC speciāliste Una Martinsone.

Ja likuma grozījumi neaizkavēsies valdībā vai Saeimā, paaugstinātie sodi par smēķēšanu neatļautās vietās tiks ieviesti no 1. janvāra. Nākamgad spēkā stāsies arī citi likumdevēju centieni ierobežot smēķēšanas izplatību. No 20. maija tiks aizliegtas cigaretes ar dažādām piegaršām, piemēram, mentolu, savukārt no nākamā gada 1. oktobra cigaretes veikalos nebūs redzamas un tās varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas.
 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti