Centrālo vietu ārpolitikas iecerēto uzdevumu sarakstā ieņem uzdevumi, kas ir saistīti ar Latvijas prezidentūru Eiropās Savienības (ES) Padomē un drošības izaicinājumiem, kas saistīti ar Krievijas agresiju Ukrainā. Tomēr, kā pēc valdības sēdes norādīja premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”), ārpolitikā vērā ņemama uzmanība tiks pievērsta arī vairākiem citiem jautājumiem.
„Tur ir četri galvenie jautājumi, kas tika izskatīti: iekšējā un ārējā drošība, konkurētspēja ekonomikā, ES jautājumi un diaspora. Tas [ziņojums] ir koncentrēts četros blokos,” ar ziņojumu iepazīstināja Straujuma.
Tiesa, ziņojuma apstiprināšana nepagāja bez debatēm – piemēram, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā aovienība) pauda bažas par to, ka, iepazīstoties ar ziņojuma tekstu, radies priekšstats, ka ir notikusi samierināšanās ar Krimas aneksiju. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Vienotība”) tomēr šo viedokli noraidīja.
„Es neredzu šajā tekstā nekādā veidā, ka mēs būtu samierinājušies ar Krimas aneksiju. Mēs tiešām diferencējam sankciju politiku, jo mūsu dienas kārtības jautājums numur viens šobrīd ir situācijas normalizācija Austrumukrainā. Bet mēs saprotam, ka Krimas jautājums vēl ilgi būs smags un ass, bet, ja mēs visu laiku turam un nediferencējam sankcijas, tad es vispār neredzu, kā mēs varam šo jautājumu atrisināt,” atzīst Rinkēvičs.
Ārlietu ministru atbalstīja arī premjere, kura uzsvēra, ka ES attiecībā uz Krieviju nodalījusi divas politikas - vienu, kas attiecas uz notikumiem Austrumukrainā, un otra - kas attiecas uz Krimas aneksijas neatzīšanu. „Decembrī, kad bija Eiropadomes sēde, visas valstis, tajā skaitā Francija, piekrita, ka šī diferencētā sankciju daļa, kas nav saistīta ar Krimu, varētu būt atcelta tikai tajā gadījumā, ja tiktu pildīta Minskā noslēgtā miera vienošanās (..) Tas ir tiesa, ka sankcijas tiek dalītas divās daļās – savādāk mēs visu laiku dzīvosim ekonomiskajā karā,” pauda Straujuma.
Pagaidām joprojām gan nav zināms, kādu lēmumu Latvija pieņems saistībā ar Krievijas uzaicinājumu Latvijas prezidentam piedalīties Uzvaras dienas svinībās Maskavā. Rinkēvičs pēc tikšanās ar prezidentu norādīja, ka jautājums tiks izlemts nesteidzoties, vairāku nedēļu laikā. „Mēs vienojāmies, ka lēmums tiks pieņemts saprātīgos diplomātiskos termiņos. (..) Mēs runājam par vairākām nedēļām, lai neteiktu, ka varbūt par stipri vairākām nedēļām,” uzsvēra ministrs.
Jau ziņots, Krievija sākusi gatavoties vērienīgām svinībām, atzīmējot 70.gadadienu kopš nacistiskās Vācijas sagrāves Otrajā pasaules karā, un uz to ir uzaicināti ļoti dažādu valstu līderi – tostarp gan ASV prezidents Baraks Obama, gan Ziemeļkorejas diktators Kims Čenuns.
