Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Vienotība”) pozitīvi vērtē Minskā panākto vienošanos, bet norāda, ka tā pagaidām jāuzlūko piesardzīgi, gaidot apņemšanos izpildi.
Viņš sagaida ne tikai progresu Ukrainas austrumu reģionā, bet arī to, ka Eiropas Savienība nopietnāk pievērsīsies Ukrainas ekonomikas un sociālās sistēmas stiprināšanai.
Miera plāna galvenie punkti:
- Uguns pārtraukšana no 15.februāra pulksten 00:00
- Smaga bruņojuma atvilkšana:
- 50 km platas drošības zona
- 70 km drošības zona raķešu sistēmām
- 140 km drošības zonu reaktīvo raķešu sistēmām „Tornado – C”, „Uragan”, Smerč” un taktiskajām raķešu sistēmām „Točka” - Bruņojuma atvilkšana jāsāk ne vēlāk kā otrajā dienā pēc uguns pārtraukšanas un jāpabeidz 14 dienās
- Īpašā režīma statuss Doņeckas un Luhanskas apgabaliem un dialogs par vietējo vēlēšanu rīkošanu
- Amnestija Doņeckas un Luhanskas teritorijās „notikumu dalībniekiem”
- Gūstekņu apmaiņu piecu dienu laikā
- Humānās palīdzības pieejas nodrošināšana
- Sociālo saišu atjaunošana ar Donbasa reģioniem
- Ukraina atjauno kontroli pār robežu ar Krieviju
- Ārvalstu bruņoto formējumu, militārās tehnikas, algotņu izvešana no Ukrainas
- Ukrainas jauna konstitūcija līdz 2015.gada beigām un varas decentralizācija
„Diemžēl līdzšinējā pieredze rada, ka ir bijušas labas vienošanās, tas pašas aprīļa Ženēvas vienošanās un Minskas septembra vienošanās, bet ar izpildi bijušas pamatīgas problēmas,” atgādināja Rinkēvičs.
Viņš uzsvēra, ka pašlaik būtiskākais ir sagaidīt, kā būs īstenoti pirmie soļi deklarētā pamiera sākšanai un citu apņemšanos izpilde.
Ministra ieskatā, pašlaik Minskas vienošanos jāvērtē samērā piesardzīgi, un [..] neapšaubāmi tās nav procesa beigas, vēl ir daudz jautājumu, kuri jārisina.
„Mēs vēlētos arī zināmu progresu ne tikai pašā Ukrainas austrumu reģionā, bet arī ES daudz nopietnāk jāpievēršas Ukrainas ekonomikas un sociālās sistēmas stiprināšanā,” pauda Rinkēvičs.
Jau ziņots, ka Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevies panākt vienošanos par miera plānu. Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā notiekošajās sarunās par miera panākšanu Ukrainā piedalījās Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands un Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Sarunas ilga kopš trešdienas vakara un tajās valdīja pamatīga spriedze, ko Ukrainas pārstāvji raksturo kā nervu spēli.
Gandrīz 15 stundās ilgušajās sarunās Minskā valstu līderi panākuši vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredz ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi.
